Pirmoreiz Latvijā LU zinātnieki pierāda ergonomisko risku ietekmi uz strādājošo konkurētspēju

Pētījums par starpdisciplināru pieeju darbspēju un produktivitātes uzlabošanai saistībā ar ergonomisko un psihosociālo pārslodzi darbā ar digitālajām ierīcēm ir starp LU šogad atbalstītajiem 11 projektiem lielas ietekmes attīstības programmās. Tās ir tādas programmas, lai, sadarbojieties vairākām LU akadēmiskajām struktūrvienībām, sniegtu nozīmīgu pienesumu Latvijas sabiedrības attīstībā un sekmētu inovācijas un zinātnes izcilību. Šonedēļ, noslēdzot LU 83. starptautisko zinātnisko konferenci, 29. aprīlī notika šā pētījuma sekcijas sēde “Veselība un labklājība darbā – pamats konkurētspējīgam biznesam”, kurā zinātnieki sabiedrību iepazīstināja ar jau paveikto un dalījās pirmajos atklājumos un secinājumos.

“Esam apvienojuši ļoti spēcīgus kompetenču zinātniekus, savu jomu ekspertus, un ar šo pētījumu LU attīstām unikālu virzienu - ergonomika un cilvēka faktors,” stāsta viens no šā pētījuma galvenajiem autoriem LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Cilvēkfaktora un darba vides nodaļas vadītājs Henrijs Kaļķis. “Galvenais vērtīgais pētījuma ieguvums – noskaidrot, kādi ir strādājošo riski darbā un kā tas ietekmē viņu efektivitāti un konkurētspēju. Un būtiskākais jaunatklājums, ko varam jau pavēstīt - zinātniski esam pierādījuši, ka ergonomiskie riski darbā, tostarp ilgu stundu sēdēšana pie darba datora, būtiski ietekmē strādājošo konkurētspēju, efektivitāti darbā un, protams, darba rādītājus.”

Savus riskus darbā daudzi cilvēki nemaz neapzinās – to akcentē Latvijas Ergonomikas biedrības valdes priekšsēdētāja, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesore Ženija Roja: “Sliktākais ir tas, ka cilvēki piemirst, kādās darba piespiedu pozās viņi ikdienā atrodas. Bet tas ietekmē ne tikai stāju un labklājību, bet arī redzi.”

Par šo tēmu pasaulē jau ir veikti vairāki pētījumi, bet Latvijā šis ir tāds pirmais multidisciplinārs pētījums. Tajā iesaistīti LU ekonomikas, optometrijas un citu jomu pētnieki. Pirmo rezultātu prezentācijā bija aicināti piedalīties gan industrijas pārstāvji, gan arodslimību ārsti, gan arī optometristi un oftalmologi, ar kuriem paneļdiskusijā raisījās dzīva viedokļapmaiņa.

“Šā pētījumu projekta apspriešanā bez darba devējiem neiztikt. Gan tāpēc, lai zinātne nebūtu atrauta no prakses, gan arī, lai mēs viens otru atbalstītu,” uzsver šā projekta vadītāja Eksakto zinātņu un tehnoloģijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja vadošā pētniece Tatjana Pladere.

Protams, aktuāls ir jautājums, vai šā pētījuma tiešie adresāti – darba devēji – pienācīgi novērtēs un ņems vērā zinātnieku secinājumus un ieteikumus. Pētījuma veicēji ir vienisprātis, ka uzņēmēji jau patlaban ieklausās viņos. Ir sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Ž. Roja komentē, ka papildu izmaksas neradīs obligātās veselības pārbaudes, jo tajās jau izvērtē darbinieka stāju un redzi. Izmaksas gan var rasties, ja būs jāiekārto ergonomiski atbilstoša telpa un jāsagādā atbilstošs aprīkojums. T. Pladere skaidro: ja orientējamies uz īstermiņu, tad tās mums liekas papildu izmaksas, jo vajadzēs kaut ko ieguldīt, kaut ko pārstrukturēt, bet ilgtermiņā tas viss atmaksāsies.

Ņemot vērā šajā pētījumā gūtos secinājumus un sekojot zinātnieku ieteikumiem, darba devēju ieguvumi būs acīm redzami. “Tas pamatā paaugstinās divus rādītājus - labklājību darbā un arī darba ražīgumu un efektivitāti,” uzver H. Kaļķis. “Ja cilvēks darbā jūtas komfortabli, labi, ērti un droši, tas nozīmē, ka viņš organizācijai dos vairāk. Arī pasaules slavenais biznesmenis Ričards Brensons ir teicis: “Parūpējieties par saviem darbiniekiem un viņi parūpēsies par jūsu biznesu!””

Šīs zinātnes sekcijas sēdē referēja Horvātijas Ergonomikas biedrības prezidente, Zagrebas Universitātes docente Jasna Lēdere Horina (Jasna Leder Horina). Arī viņa uzsvēra starpdisciplināra skatījuma nepieciešamību uz arodveselību un darba sniegumu. Starp referentiem bija Banku Augstskolas rektore Līga Peiseniece, kas iepazīstināja ar zaļās personāla vadīšanas funkcijām veselīgas darba vides veidošanai. Profesionālās maģistra studiju programmas "Klīniskā optometrija" direktore Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā un asociētā profesore Aiga Švede analizēja redzes sistēmas lomu digitalizētajā pasaulē. Bija arī vēl citu pētnieku ziņojumi.

Ar veselīga un produktīva biznesa pieredzes stāstu sēdē dalījās uzņēmuma “Brabantia Latvia” direktors, Biznesa efektivitātes asociācijas valdes loceklis Sandis Babris. Metālapstrādes rūpnīca ražo gludināmos dēļus un ārtelpu un iekštelpu veļas žāvētājus. S. Babris norāda: Mums kā uzņēmumam ir ļoti svarīga efektivitāte, un, lai mēs būtu efektīvi un konkurētspējīgi, ir nepieciešams motivēts, strādāt gribošs un vesels darbinieks. No mūsu 140 darbiniekiem visi domā ne tikai, kā šodien paveikt darbu, bet kā to padarīt labāk, efektīvāk un sev - draudzīgāk, ergonomiskāk un veselīgāk. Katrs darbinieks ikdienā ir iesaistīts savas darba vides uzlabošanā, ideju ģenerēšanā un praktiskajā pilnveidē.”

Projekta vadītāja T. Pladere informēja, ka pētījums patlaban atrodas pusceļā. Vairāk par rezultātiem zinātnieki varēs sabiedrībai ziņot darba noslēgumā gada otrajā pusē. Pētījuma projekta autoru plāni ir tālejoši – ir vēlme tajā iesaistīt vēl citu jomu speciālistus.

Ar LU Attīstības programmu ar lielu ietekmi projektu sarakstu varat iepazīties LU portālā: “LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi pilotprojekti 2025”.