LU konference
Piektdien, 5. septembrī, viesojoties Latvijā, Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Gordans Grličs-Radmans (Gordan Grlić-Radman) ESZF uzstājās ar lekciju "Vidēja lieluma ES dalībvalstis un Eiropas drošības nākotne: Horvātijas perspektīva", kurā, balstoties uz Horvātijas vēsturisko pieredzi, tādējādi labi zinot, ko nozīmē agresija, skaidroja Horvātijas skatījumu uz kopīgajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem un drošību Eiropā.
“Mazas un lielas valstis pasaules kārtībā, ja tā balstīta uz noteikumiem, patiesībā nav mazas un lielas, tās ir tikai ar mazākām vai lielākām iespējām,” lekcijā uzsvēra Horvātijas ārlietu ministrs Gordans Grličs-Radmans. “Atrodoties starptautiskā kopienā, piemēram, Eiropas Savienībā vai NATO, kur esam dalībnieki, mums jābūt vienlīdzīgiem savā atbildībā, vienlīdzīgiem, reaģējot uz citām valstīm, un, protams, arī vienlīdzīgiem savās tiesībās. Un - mums ir jāuzņemas visa atbildība par to, kas mums kā dalībvalstīm ir jādara.”
Horvātijas ārlietu ministrs lekcijā uzsvēra, ka droša un brīva Eiropa patlaban ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem. Lekcijā klātesošos studentus viesis nosauca par laimīgu paaudzi, jo nav pieredzējusi karu. “Mēs savulaik spējām pārvarēt bijušās Dienvidslāvijas izjukšanu. Šis process ilga daudzus gadus un ietvēra arī zināmu agresiju un sekas visiem,” teica Gordans Grličs-Radmans. “Svarīgi, lai mēs visi, bet īpaši jaunā paaudze, mieru, stabilitāti, brīvību un neatkarību neuztvertu kā kaut ko nebūtisku, bet gan kā patiesi ļoti nozīmīgas lietas.”
Lekcijas noslēgumā viesis atbildēja uz studentu jautājumiem par etniskajām attiecībām Horvātijā, skatījumu uz imigrāciju un citiem jautājumiem. Viesis skaidroja, ka šie nav vienkārši jautājumi, jo kādreizējā Dienvidslāvija bija valsts ar sešām republikām... Piemēram, viņa tēvs esot bosnietis, māte ir no Hercogovinas, bet viņš piedzimis Hercogovinā.
Horvātijas ārlietu ministra vieslekciju noklausījās ESZF bakalaura studiju programmas “Politikas zinātne” un maģistra programmas “Eiropas studijas un ekonomiskā diplomātija” studenti un citi interesenti.
Viesojoties Latvijā, Gordans Grličs-Radmans, norādīja, ka Horvātija, tāpat ka Latvija, atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Horvātijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka tikai Ukrainas tauta var izlemt savu nākotni. Tāpat viņš vēstīja, ka Horvātija plāno pievienoties Latvijas un Lielbritānijas vadītajai dronu koalīcijai.
G. Grličs-Radmans vizītes laikā Latvijā tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, ārlietu ministri Baibu Braži, Saeimas deputātiem un apmeklēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru.
Horvātijā atrodas finiša taisnē ceļā uz iestāšanos OECD. Par ES dalībvalsti Horvātija kļuva 2013. gada jūlijā, bet Eirozonai pievienojās no 2023. gada. Horvātijas teritorija ir 54,6 tūkst. km2, tajā dzīvo 3,8 milj. iedzīvotāju, un valsts saražo 0,4% no ES kopprodukta, bet IKP uz 1 iedzīvotāju ir 28 700 eiro gadā.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) uzsvēra mazu un vidēja lielu valstu vienlīdzību tiesībās un atbildībā, esot organizāciju un kopienu dalībvalstīm.){kind=link}