LU pētnieki: Viļņas iedzīvotāji baidās no kara, bet nav gatavi ārkārtas situācjām

Saskaņā ar LU ESZF projektā “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā” veiktās aptaujas rezultātiem, 67% respondentu uzskata militāru uzbrukumu Lietuvai par nopietnu draudu un ierindo to kā galveno drošības problēmu, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas galvaspilsētām. Salīdzinājumam, 56% Rīgas iedzīvotāju un 52% Tallinas iedzīvotāju pauž līdzīgas bažas. Neskatoties uz šīm bažām, 92% Viļņas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē, 91% uzskata, ka Lietuva ir droša dzīvesvieta, un 88% novērtē Viļņu kā drošu pilsētu. Arī Eiropas Savienību par drošu vidi uzskata 79% respondentu.

Papildus militāriem draudiem Viļņas iedzīvotāji ir nobažījušies arī par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanos (59%), kiberuzbrukumiem, kas traucē digitālos pakalpojumus (55%), ķīmisko, bioloģisko vai kodolvielu izmantošanu (55%) un kritisko resursu, piemēram, elektrības vai ūdens, piegādes traucējumiem (54%). Šīs bažas atspoguļo gan tradicionālos drošības izaicinājumus, gan mūsdienu tehnoloģiskos riskus.

Neskatoties uz paaugstinātu trauksmi iedzīvotājos, aptauja atklāj arī būtiskas nepilnības mājsaimniecību gatavībā ārkārtas situācijām. Tikai 25% mājsaimniecību ir pietiekami daudz dzeramā ūdens trīs dienām, savukārt 27% nav nekādu ūdens krājumu. Pārtikas rezerves ir 72% iedzīvotāju, bet 7% to vispār nav. Deviņām procentiem mājsaimniecību nav pirmās palīdzības aptieciņas, 13% nav skaidras naudas uzkrājumu, un tikai 30% ir radioaparāts ar baterijām, kas būtu būtisks informācijas avots piegādes traucējumu gadījumā. Šie dati liecina, ka liela daļa Viļņas iedzīvotāju nebūtu pašpietiekami 72 stundas.

Viļņas iedzīvotāji demonstrē augstāku informētību par ārkārtas procedūrām nekā viņu Baltijas kaimiņi — 51% zina tuvākās patvēruma vietas atrašanās vietu (salīdzinājumam: Tallinā 28%, Rīgā 14%), bet 68% zina, kā rīkoties, dzirdot sabiedriskās trauksmes sirēnas (Tallinā 60%, Rīgā 46%). Tomēr tikai 18% ir vienojušies par ģimenes tikšanās vietu ārkārtas gadījumā, kas ir būtisks solis personīgajā gatavībā.

Vaicājot, kas kavē Viļņas iedzīvotājus pienācīgi sagatavoties, tikai 25% atbildēja, ka “nejūt vajadzību/draudu trūkums” — zemākais rādītājs Baltijas galvaspilsētu vidū. Savukārt 58% atzina, ka ir “psiholoģiski grūti par to domāt” — augstākais rādītājs reģionā. Šī emocionālā pretestība var būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem individuālās un sabiedriskās noturības uzlabošanai, jo tā kavē proaktīvu plānošanu pat tiem, kas apzinās riskus. Šie rezultāti rada būtiskus jautājumus par atšķirību starp uztverto drošību un reālo gatavību Viļņā — uz ko norāda arī LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Ieva Birka.

LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka uzsver: “Šie rezultāti atklāj pārsteidzošu pretrunu: Viļņas iedzīvotāji jūtas droši savā ikdienas vidē, taču viņi ir dziļi nobažījušies par kara draudiem. Visvairāk satrauc tas, ka šī apziņa nepārvēršas praktiskā gatavībā. Psiholoģiskais šķērslis domāt par krīzes scenārijiem kavē cilvēkus veikt pat visvienkāršākos soļus, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus.”

• Aptaujas rezultāti (angļu valodā) pieejami ŠEIT.

Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1004 Viļņas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās, pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.

Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051