Brandenburgas vārti, Berlīne. Foto: Unsplash

Nesen veikta aptauja, kas īstenota Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) projekta “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā” ietvaros, atklāj paradoksu: Vācijas lielo pilsētu — Berlīnes, Hamburgas un Minhenes — iedzīvotāji ikdienā jūtas droši un retāk nekā Baltijas kaimiņi uztraucas par kara draudiem, taču viņi nav pietiekami sagatavoti tām krīzēm, kuras patiesi uzskata par bīstamām.

Saskaņā ar aptaujas datiem 84% respondentu Vācijā jūtas droši savā tūlītējā apkārtnē, un 75% uzskata valsti par drošu dzīvesvietu. Tomēr drošības sajūta būtiski atšķiras starp pilsētām: Berlīnē tikai 56% iedzīvotāju uzskata savu pilsētu par drošu, Hamburgā šis rādītājs ir 79%, bet Minhenē — 84%. Vienlaikus 74% respondentu uzskata Eiropas Savienību par drošu vidi.

Atšķirībā no Viļņas, Rīgas un Tallinas iedzīvotājiem, kuri kā galveno apdraudējumu min militārus konfliktus vai kritisko resursu traucējumus, Vācijas pilsētu iedzīvotāji vairāk raizējas par citiem riskiem. Viņi baidās no organizētās noziedzības, dezinformācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanās, klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām, piemēram, plūdiem un vētrām, kā arī no terorisma. Šie draudi parādās pēkšņi un var nopietni traucēt infrastruktūru, padarot vismaz 72 stundu pašnodrošinājumu ar ūdeni, pārtiku, medikamentiem un saziņas līdzekļiem par kritisku nepieciešamību.

Neskatoties uz to, Vācijas pilsētu iedzīvotāji nav labi sagatavoti ārkārtas situācijām. Tikai 48% zina, kā rīkoties, dzirdot sabiedriskās trauksmes sirēnas, un vien 17% zina tuvākās patvertnes atrašanās vietu. Mājsaimniecību līmenī sagatavotība arī ir nepietiekama: piektajai daļai iedzīvotāju nav dzeramā ūdens krājumu, un tikai 38% ir pietiekami krājumi vismaz trim dienām. Pārtikas krājumi ir biežāk sastopami — 76% iedzīvotāju atzina, ka tiem pietiktu vismaz 72 stundām, taču 6% sacīja, ka pārtikas krājumu nav vispār. Deviņiem procentiem nav pirmās palīdzības aptieciņas, 16% nav skaidras naudas rezervju, un tikai 39% mājsaimniecību ir radioaparāts ar baterijām, kas ārkārtas situācijās ir būtisks informācijas avots. Turklāt tikai 15% iedzīvotāju ar ģimeni ir vienojušies par tikšanās vietu saziņas pārtraukuma gadījumā.

Lai gan 26% respondentu uzskata, ka viņi ir pietiekami sagatavoti ārkārtas situācijām, dati liecina par pretējo. Galvenie šķēršļi ir informācijas trūkums, zema draudu uztvere vai noliegums par nepieciešamību gatavoties, kā arī psiholoģiskas grūtības domāt par krīzes situācijām. Šie rezultāti parāda pretrunu starp drošības izjūtu un gatavību: iedzīvotāji var justies pārliecināti par drošību, bet vienlaikus būt ievainojami, jo nepārvērš bažas praktiskā rīcībā.

Vācijas pilsētu iedzīvotāji nebaidās no kara, bet viņi baidās no krīzēm, kuras ir grūtāk paredzēt un kurām ir sarežģītāk sagatavoties. Klimata pārmaiņu izraisītās katastrofas īpaši prasa gatavību, kas ietver zināšanas par rīcību sirēnu signālu gadījumā, tuvāko patvertņu atrašanās vietu un spēju būt pašpietiekamiem vismaz 72 stundas. Pētījums uzsver nepieciešamību pēc sabiedrības informēšanas kampaņām, kas palīdzētu pārvarēt ne tikai zināšanu un resursu trūkumu, bet arī psiholoģiskās barjeras, kas šobrīd kavē gatavošanos.

LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka uzsver: “Vācijas pilsētu iedzīvotāji skaidri pauž bažas par mūsdienu draudiem, piemēram, klimata katastrofām un dezinformāciju, taču šīs bažas nepārvēršas praktiskā gatavībā. Bieži tiek aizmirsts, ka tradicionālie ārkārtas pasākumi — piemēram, 72 stundu krājumi vai zināšanas par sabiedriskajām sirēnām — ir tikpat būtiski plūdu un vētru gadījumā, kā kara apstākļos. Sabiedrības informēšanas centieniem jāpalīdz pārvarēt šo plaisu, sasaistot iedzīvotāju bažas ar konkrētām rīcībām.”

Aptaujas rezultāti (angļu valodā) pieejami ŠEIT.

Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1007 Berlīnes, Hamburgas un Minhenes iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās, pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.

Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051

Dalīties