NATO kodolpolitikas direktors uzsver militāro spēju un politiskās apņēmības pieaugošo nozīmi

25. novembrī NATO kodolpolitikas direktors Džims Stoukss (Jim Stokes) viesojās LU ESZF ar lekciju “NATO kodolatturēšanas politika un tās izaicinājumi”, kurā skaidroja alianses kodolstratēģiju, kodolatturēšanas politikas būtību un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz kodolieroču aktualizāciju pasaulē, Krievijas radītajiem kodoldraudiem Ukrainai un NATO valstīm. Starptautiskajā drošībā pieaugoša ir kodolieroču nozīme. Vieslektors pievērsās lēmumu pieņemšanas procesam, kodolieroču neizplatīšanas režīma nākotnes perspektīvām un Krievijas kodoldraudu ietekmei uz Eiropas drošību tagad un turpmāk.

Kodolatturēšanas īstenošanā svarīgi ir vairāki aspekti. “Pirmkārt, ir nepieciešamas efektīvas militārās spējas. Tātad ir vajadzīgi kodolieroči, lidaparāti, raķetes, kas spēj ieročus nogādāt mērķī,” uzsver NATO kodolpolitikas direktors Džims Stoukss. “Un ir jāspēj demonstrēt, ka šīs spējas patiešām ir efektīvas. Protams, kodolieročus neizmantojam. Jau vairāk nekā 80 gadus nav noticis neviens kodolsprādziens kara apstākļos, un vēlamies šo normu saglabāt. Tāpēc izmantojam mācības, lai parādītu pasaulei, savai sabiedrībai un potenciālajiem pretiniekiem, ka esam spējīgi un efektīvi sagatavoti veikt kodoloperācijas, ja tas kādreiz būtu nepieciešams.”

Ar militārajām spējām vien tomēr nepietiek. Nepieciešama arī politiskā griba un apņēmība. “NATO rīcībā ir dažādu veidu kodolspējas, taču militārpersonas nav tiesīgas izmantot šīs kodolspējas. Visi lēmumi tiek pieņemti politiskā līmenī,” skaidro Dž. Stoukss. “Lēmumi NATO tiek pieņemti ar konsensu. Tas nozīmē, ka Briselē kopā pulcējam 31 sabiedroto, lai pieņemtu lēmumus miera laikā, krīzē vai konfliktā par visiem kodolatturēšanas aspektiem – politiku, plāniem, pozicionējumu, publiskiem paziņojumiem. Patiesībā notiek pretējais – lēmumi tiek pieņemti valstīs, galvaspilsētās, un pēc tam norādījumi tiek nosūtīti delegātiem Briselē, kur sabiedrotie cenšas panākt vienotu nostāju. NATO aliansē ir 32 valstis, un 29 no tām nav kodolvalstis. Nereti, kad runāju ar valstu amatpersonām un jautāju: “Kādi ir jūsu valsts kodollēmumi? Kādu lēmumu Latvija pieņemtu šādā situācijā?”, tās jūtas pārsteigtas. Taču, pievienojoties NATO, jūs kļūstat par daļu no kodolalianses.”

NATO kodolpolitikas direktors norāda, ka kodolatturēšanas neatņemama sastāvdaļa, protams, ir arī stratēģiskā komunikācija. “Ir daudz dažādu auditoriju, un mums tām jāspēj skaidri nodot savu vēstījumu. Gan runāt, gan rīkoties, jo rīcība bieži ir signāls,” uzsver Stoukss. “Arvien lielāka nozīme ir arī vizuālajai komunikācijai — attēliem un video. Jāspēj daudzās auditorijas nomierināt, ja tās satrauc drošības situācija. Mums jāspēj arī atturēt potenciālo pretinieku, lai tas pareizi interpretētu mūsu sacīto un rīcību un neuzskatītu, ka pastāv kāda iespēja uzbrukumam.”

Attiecībā uz Krievijas attieksmi pret kodolieročiem NATO pārstāvis paskaidro: “Arī Krievija skatās uz šo jautājumu no atturēšanas perspektīvas, taču vērtējam, ka viņi uz kodolieročiem raugās arī kā uz piespiešanas instrumentu. Proti, tie var tikt izmantoti, lai iebiedētu sabiedrotos, piespiestu mūs darīt kaut ko tādu, ko nevēlamies, vai panākt, lai mēs atkāptos potenciāla konflikta situācijā. Tas ir risks, kas mums ir jāapzinās un ar kuru mums būtu jārēķinās, ja kādreiz nonāktu tiešā konfrontācijā ar Krieviju.”

Dzīvojam sarežģītā laikā. Skaidrojot situāciju, Dž. Stoukss  saka: “Mēs nevaram paredzēt nākotni. Tāpēc par šiem jautājumiem runājam publiski, vēlamies, lai Krievija to dzirdētu. Jo viņi nevar būt pārliecināti, ka spētu uzvarēt karu pret NATO. Pēc manām domām, viņi šobrīd neuzvar Ukrainā. Notikumi attīstās citādi, nekā viņi sākotnēji bija domājuši, un karš pret NATO būtu principiāli atšķirīgs. Neesmu pārliecināts, ka viņi varētu būt pārliecināti par savu uzvaru. Apzināti radīt šaubas viņu prātos, manuprāt, ir svarīgi, jo tas paaugstina risku latiņu un rada atturošu efektu.”

Studentiem bija daudz jautājumu vieslektoram saistībā gan ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, gan par pasaules kodolvalstīm, par Franciju, Ķīnu, gan arī tīri studentiski jautājumi – par prakses iespējām NATO un NATO kā valstu “klubu”.

Atbildot uz jautājumu, kādi būtu NATO soļi, kad draudi tiek pausti publiski, NATO kodolpolitikas direktors Stoukss norāda: "Mēs šobrīd neesam tiešā krīzē vai konfrontācijā ar Krieviju. Tāpēc ikdienā sekojam līdzi, ko viņi saka. Analizējam video, ko viņi publicē tiešsaistē. Uzraugām viņu kodolspēku izvietojumu. Izmantojot izlūkošanas līdzekļus, varam konstatēt un izvērtēt jebkādas izmaiņas gatavībā.

Mums ir vispārējās atturēšanas stāvoklis, kurā jebkurš pretinieks potenciāli atturas no uzbrukuma. Ja nonākam krīzes situācijā, šī atturēšana jāpastiprina. Tas nozīmē asāku retoriku, noteiktas darbības, ko pretinieks skaidri saskata kā izmaiņas mūsu rīcībā. Dažkārt par to jārunā publiski. Un tas var ietekmēt viņu lēmumu pieņemšanu — viņu aprēķinus. Viņi redzētu, ka NATO ir skaidri un nopietni nodomi, ka esam gatavi aizstāvēt savas intereses. Tas viņiem liek padomāt.”

Džims Stoukss ieņem NATO kodolpolitikas direktora amatu kopš 2023. gada novembra. Viņš ir atbildīgs par NATO kodolpolitikas izstrādi un īstenošanu, kodolmācību organizēšanu un lēmumu pieņemšanas atbalsta nodrošināšanu ģenerālsekretāram un sabiedroto valstu līderiem visos kodolatturēšanas aspektos.