Pētīs gatavību krīzēm, vietvaru iespējas veicināt izaugsmi un MI lomu kapitāla tirgū

No LU Attīstības programmas lielas ietekmes projektu konkursā 2025. gada decembrī atbalstītajiem 16 pētniecības projektiem trīs projektus īstenos ESZF zinātnieki.

“Atbalstītie projekti sniegs ieguldījumu sabiedrības labbūtībā un labklājībā, valsts drošībā un tehnoloģiskajā attīstībā, identitātes un inovāciju kapacitātes stiprināšanā,” norāda LU rektors prof. Gundars Bērziņš. Projekti aptver gandrīz visus LU stratēģiskos pētniecības virzienus un būtiski stiprinās gan zinātnisko izcilību, gan Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. 

Starp atbalstītajiem ESZF projektiem ir “Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs” vadošās pētnieces Ievas Birkas vadībā, projekts “Valsts pārvaldes efektivitāte: Cilvēkcentrēta pārvaldība reģionu noturības un izaugsmes veicināšana” docentes Malvīnes Strazdiņas vadībā un “Finanšu pratība un MI vadītās digitālās finanses kā ilgtspējīgu kapitāla tirgu un iedzīvotāju labklājības veicinātāji", ko ESZF prof. Ramona Rupeika-Apoga vadīs kopā ar kopā ar LU Banku augstskolas prof. Inesi Mavļutovu.

Valsts drošībai un noturībai: iedzīvotāju gatavības krīzēm uzlabošanai

“Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometra” pētījumā vad. pētn. Ievas Birkas vadībā paredzēts turpināt līdz šim pētīto. “Jaunais grants dod iespēju būtiski paplašināt līdzšinējo pētījumu, analizējot indivīdu gatavību ārkārtas situācijām jau astoņās Baltijas jūras reģiona pilsētās, tādējādi uzsverot, ka civilā gatavība un sabiedrības noturība ir kopīga reģionāla drošības problēma, nevis tikai atsevišķu valstu atbildība,” uzsver vad. pētn. Ieva Birka. “Pētījumā vēlamies noskaidrot, kādus riskus iedzīvotāji uztver kā nozīmīgākos un vai viņi attiecīgi tiem sagatavojas, un kā atšķiras gatavības līmenis starp pilsētām, kāda ir labākā prakse un kādas ir atšķirības uztverē starp dažādām sabiedrības grupām.”

Jau līdz šim pētot šo tēmu, I. Birka ir nonākusi pie secinājuma, ka indivīdu gatavību krīzēm nav iespējams efektīvi uzlabot tikai ar drošības politikas vai normatīvo risinājumu palīdzību. “Tāpēc jaunā projekta ietvarā apzināti ir ieviests starpdisciplinārs elements,” skaidro vad. pētn. Birka. “Ir piesaistīts komunikācijas zinātņu, psiholoģijas un vadībzinātnes un biznesa jomu eksperti, lai problēmu analizētu un risinājumus meklētu plašākā tvērumā, - apvienojot risku uztveri, uzvedības motivāciju, komunikācijas efektivitāti un aplūkojot potenciālo lomu, kāda var būt uzņēmumiem un organizācijām, lai veicinātu indivīdu gatavību un stiprinātu noturību visas Baltijas jūras reģiona kontekstā.”

Pārvaldības efektivitātei: reģionu noturībai un ilgtspējīgai izaugsmei

Savukārt projekta “Valsts pārvaldes efektivitāte: Cilvēkcentrēta pārvaldība reģionu noturības un izaugsmes veicināšana” mērķis ir izstrādāt inovatīvu rīku un analītisku pieeju, kas apvieno datus par vietējo pārvaldību, vietējiem produktiem, pakalpojumiem un uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionu attīstību un noturību.

“Pētījuma rezultātā izstrādāsim praktiskus rīcībpolitikas ieteikumus un sociālekonomiskās ietekmes novērtēšanas rīku, kas palīdzēs pašvaldībām un politikas veidotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus reģionu izaugsmes un noturības stiprināšanai,” akcentē šā projekta vadītāja doc. Malvīne Strazdiņa. “Arī šis pētījums būs starpdisciplinārs, jo iesaistīsim kolēģus no Juridiskās, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju, kā arī no Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātēm."

Finanšu sistēmas attīstībai: finanšu pratībai un MI risinājumiem

Lielas ietekmes projekts "Finanšu pratība un MI vadītās digitālās finanses kā ilgtspējīgu kapitāla tirgu un iedzīvotāju labklājības veicinātāji” loģiski turpina ESZF pērn īstenoto projektu par finanšu pratību un pensiju sistēmas ilgtspēju, paplašinot pētniecības fokusu uz digitālajiem finanšu pakalpojumu un MI risinājumiem.

Projekta nepieciešamību apliecina trauksmes cienīgie finanšu krāpšanas gadījumi Latvijā. Tikai 2025. gada 11 mēnešos iedzīvotāji krāpšanas rezultātā ir zaudējuši vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem investīciju krāpšanā vien no četru lielāko banku klientiem ir nozagti vairāk nekā 4 milj. eiro.

"Šie skaitļi nav tikai sausa statistika - tie ir reālu cilvēku zaudētie uzkrājumi un sapņi par drošu nākotni,” uzsver viena no projekta vadītājām prof. Ramona Rupeika-Apoga. “Investīciju krāpnieki turpina darboties, un tas ir skaudrs atgādinājums par finanšu pratības nozīmi.” Viņa norāda, ka iedzīvotāju spēja atpazīt krāpšanas shēmas, kritiski izvērtēt investīciju piedāvājumus un droši izmantot digitālos finanšu pakalpojumus ir neatsverama ekonomiskajai drošībai. Finanšu pratība Latvijā ir viszemākajā līmenī starp Baltijas valstīm, kas ietekmē gan investīciju portfeļu veidošanu, gan iedzīvotāju gatavību pensijas gadiem, gan arī neaizsargātību pret finanšu krāpniekiem.

Pētnieki projektā izstrādās un praktiski pārbaudīs MI vadītu platformu personalizētai investīciju izglītībai un lēmumu atbalstam darbībai kapitāla tirgos. Projektā iesaistīts arī LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Mākslīgā intelekta un skaitļošanas centrs. Starpdisciplinārā pieeja nodrošinās, ka rezultāti būs gan zinātniski pamatoti, gan arī praktiski izmantojami.

LU Attīstības programma ar lielu ietekmi ir izveidota, lai starpdisciplināras LU pētnieku komandas apvienotu zinātniskās kompetences un kopīgi risinātu Latvijai un pasaulei aktuālus izaicinājumus. Programmas 2025. gada konkursam bija pieteikti 89 projekti deviņos LU prioritārajos pētniecības virzienos. Pieteikumus izvērtēja 17 eksperti no LU struktūrvienībām septiņos kvalitātes un ietekmes kritērijos, noslēgumā organizējot paneļdiskusiju un padziļinātas intervijas. 16 projektiem LU piešķirtais finansējums ir 4,25 milj. eiro kopapjomā.