Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas rīkotajā 32. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” 26. un 27. martā ESZF pētnieces prezentēja Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projekta “Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana” jaunāko pētījumu rezultātus.
“Publiskās telpas nozīme sabiedrībā nav statiska, tā mainās līdz ar politiskajiem notikumiem, sociālajām praksēm un kolektīvās atmiņas transformācijām,” iepazīstinot ar pētījuma “Kā mainās publiskās vietas nozīme sabiedrībā: Uzvaras parka gadījums” atziņām, uzsver ESZF asoc. prof. Marita Zitmane un doc. Laura Ardava-Āboliņa. “Pēc Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā veltītā monumenta demontāžas 2022. gadā vieta piedzīvo jaunu simbolisko un sociālo interpretāciju veidošanos. Tā uzplaukst kā viena no plašākajām zaļajām zonām Rīgā sportam, atpūtai, pasākumiem.”
ESZF pētnieku īstenotā pētījuma mērķis ir analizēt, kā mainās Uzvaras parka nozīme sabiedrības uztverē un lietojumā mūsdienās. Rīgas Uzvaras parks pētījumā analizēts ne tikai kā politiski un vēsturiski strukturēta vieta, bet arī kā dinamiska vide, kuras nozīme veidojas ar apmeklētāju ikdienas pieredzi un lietojumu starpniecību. Veicot aptauju un interviju analīzi, pētnieces M. Zitmane un L. Ardava-Āboliņa secina, ka “Uzvaras parks šobrīd tiek pārstāstīts no politiskas atmiņas vietas par personiskas pieredzes un ikdienas telpu, un sabiedrība šo jauno stāstu ne tikai pieņem, bet arī pati aktīvi veido.”
ESZF prof. Vita Zelče, doc. Laura Ardava-Āboliņa un asoc. prof. Marita Zitmane RTU Liepājas akadēmijā iepazīstināja arī ar pētījumu “Latvijas vēstures pār-stāstīšana Ogres Neatkarības laukumā”. Šī vieta tika pretstatīta Rīgas Uzvaras laukumam, kurā vēstures atcerēšanās ir gandrīz dzēsta. Savukārt Ogres Neatkarības laukumā tā ir koncentrēta, piedāvājot cīņas par Latvijas neatkarību reprezentāciju vides objektos “Latviešu brīvības klints” un “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” un ekspozīcijā “Brīvības ceļš”. Galvenā vērība šajos objektos ir veltīta bruņotai cīņai, to priekšplānā ir cīnītāju ar ieročiem rokās varonība un nacionālā pārliecība. Pētījumā zinātnieces secina, ka Ogres Neatkarības laukuma un ekspozīcijas “Brīvības ceļš” vēstījums ir uzlūkojams un analizējams vēstures un atmiņas politikas drošībošanas ietvarā.
Savukārt maģistra studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studente Evelīna Kukarela zinātniskajā konferencē iepazīstināja ar pētījumu “Kultūrvēsturisko pieminekļu loma kolektīvās atmiņas konstruēšanā Vidzemē: Cēsu novada pieredzes analīze”. Tā pamatā ir viņas 2025. gadā prof. Vitas Zelčes zinātniskā vadībā izstrādāts bakalaura darbs. Pētījuma mērķis - noskaidrot, kā Cēsu novada kultūrvēsturiskie pieminekļi veido iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un izpratni par dažādiem vēstures notikumiem, kā arī atklāj mūsdienu politiskās varas lomu šīs atmiņas saglabāšanā. Pētniece galveno vērību velta padomju perioda pieminekļu analīzei. “Šie pieminekļi šobrīd ir atrodami tikai kapsētās, kas ir norobežotas vietas, un tie nespēlē būtisku lomu Cēsu novada iedzīvotāju kolektīvās atmiņas veidošanas un uzturēšanas praksēs,” norāda pētniece E. Kukarela.
ESZF pētniecēm konferencē bija laba iespēja iepazīties arī ar citos projektos un pētījumu programmās īstenotajiem pētījumiem, to atziņām, un iesaistīties sekciju vadīšanā un domapmaiņā.
LZP FLPP projekta “Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana” (lzp-2023/1-0237) īstenošana LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūtā uzsākta no 2024. gada. Pētījuma uzmanības fokusā ir Uzvaras parka vēsture, šodiena un nākotne, kā arī memoriālās kultūras un komunikācijas problemātika.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieces Liepājas akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē norāda, ka Rīgas Uzvaras parka pētījuma jaunākie secinājumi liecina par jaunu tā simbolisko un sociālo interpretāciju veidošanos. Tas no politiskas atmiņas vietas pārtop par personiskas pieredzes un ikdienas telpu.){kind=link}