Eksperti: jauniešu atkarību mazināšana jābalsta datos, nevis iebiedēšanā

LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieku grupa LU ESZF profesores Aijas Zobenas vadībā turpmāko 3 gadu laikā īstenos pētījumu “Uzvedības un kultūras aspekti jauniešu atkarības vielu lietošanas regulējuma ievērošanā Latvijā”. Pētījuma ietvaros plānots noskaidrot, kā jaunieši Latvijā vecumā no 16 līdz 30 gadiem uztver un ievēro atkarību izraisošo vielu lietošanas ierobežojumus, kā arī analizēt uzticēšanās un varas attiecību ietekmi uz šo politiku atbilstību sabiedrības uzvedības un kultūras normām.

Izstrādāt pieredzē balstītus ieteikumus 

“Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos un reālā pieredzē balstītus rīcībpolitikas ieteikumus, kas palīdzētu lēmumu pieņēmējiem sasniegtu bērnus, jauniešus un viņu ģimenes”, uzsver profesore Aija Zobena.

Tirgū parādās arvien jaunas atkarību izraisošas vielas un to lietošanas veidi, radot arvien jaunus izaicinājumus sabiedrības veselībai un politikas veidotājiem. Tiek pieņemti arvien jauni aizliegumi, ierobežota atkarību izraisošo vielu pieejamība tirdzniecības vietās. Tas savukārt izraisa šo produktu aiziešanu pagrīdē, veicinot ievērojamu nelegālā tirgus pieaugumu. 

Iekšlietu ministrijas Nozaru politikas departamenta eksperte Agnese Zīle atzīst, ka “ir izveidojusies liela plaisa starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem. Ticība lēmumiem ir ļoti maza. It kā ir aizliegumi, bet cilvēki zina, ka cigaretes var dabūt tur, alkoholu tur un narkotikas tur.”

Atjaunot zaudēto uzticību

LU ESZF SPPI zinātniskā asistente Kristiāna Deivisa diskusijas laikā skaidroja, ka iepriekš promocijas darba ietvaros jau pētījusi marihuānas lietotājus. Viņi stāstīja, ka jau no skolas laikiem runājot par atkarību izraisošām vielām, tās visas tika liktas vienā katlā. “Uzpīpēsi marihuānu, sāksi lietot heroīnu, vecāki tevi nemīlēs, sāksi zagt un viss būs slikti. Šie stāsti ir iesakņojušies Latvijas sabiedrībā, un veido neuzticību ekspertiem un ārstniecības iestādēm. Lietotāji atsakās ārstēties un meklēt palīdzību, jo netic, ka varētu saņemt jēgpilnu palīdzību, ja reiz speciālists neredz lielu atšķirību starp marihuānu un heroīnu, un uzskata, ka lietošanas sekas ir tādas pašas.” K.Deivisas promocijas darba pētījumā par to, kā marihuānas lietotāji interpretē marihuānu un tās lietošanu, politikas veidotāju un plašākas sabiedrības viedokļus, intervēto lietotāju diapazons bija no 19 līdz 53 gadiem, un visiem kopēja tendence bija neuzticēšanās ekspertiem un ārstniecības iestādēm. Starptautiskie pētījumi parāda, ka biedēšanas pieeja nestrādā un lietotājos rada tikai neuzticēšanos valsts institūcijām. Jāstrādā pie uzticības atjaunošanas un sociālās integrācijas, vienlaikus koncentrējoties uz sociālekonomiskajiem faktoriem, kas ir vielu lietošanas pamatā. Paskatoties pēdējo 20 gadu pieredzi, varam redzēt, ka nelegālo vielu lietošana nav mazinājusies. Jāatzīst, ka iepriekš veiktā iebaidīšana un nepamatota pārspīlēšana ir bijusi savā ziņā maldināšana, kas jauniešos ir radījusi neuzticēšanos. Jāmaina kopējā paradigma no sodīšanas uz “burkānu” principu, “norāda K. Deivisa.

Jaunieši – īpašs izaicinājums

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors pneimologs, alergologs Māris Bukovskis dalījās savā pieredzē norādot, ka pusaudži-smēķētāji ir lielāks izaicinājums nekā pieaugušie smēķētāji. “Problemātiskā lieta ar pusaudžiem – ja viņi sākuši smēķēt, tad gandrīz neviena klasiskā atmešanas metode, kas der pieaugušajiem, viņiem nestrādā. Pusaudžiem vajadzīga pavisam cita pieeja. Rezultāti ir daudz sliktāki nekā pieaugušajiem, ir mazāks atmetēju skaits. Tāpēc ļoti svarīgi ir zināt, kāpēc pusaudzis vispār ir sācis smēķēt,” atzīst M. Bukovskis. 

Profesore Aija Zobena pauž, ka “pētnieki ir kā puzles gabaliņš, kas pēta iztrūkstošo posmu, kāpēc jaunietis izdara to kļūdaino izvēli. Globālajos procesos Latvija, būdama viena maza valsts, nevar viena pati visu noregulēt. Aizliegumi un ierobežojumi, kas darbojas Latvijā, aiz mūsu robežām nedarbojas. Pieņemot stingru regulējumu, Latvijā ļoti straujā tempā ir palielinājies nelegālais tirgus. Kas ir vēl bīstamāk, jaunieši, pat bērni, tiek ierauti nelegālo vielu izplatīšanas tirgū. Mūsu pieņemtie formālie likumi, pusaudžu neformālajā vidē īsti nedarbojas. Viņiem var būt citas prioritātes – piederība kādai grupai, attiecības, vēlme būt turīgam savās aprindās, kas noteiktā dzīves posmā var nesakrist ar likumu prasībām. Darbojamies ļoti sarežģītā sistēmā ar ļoti daudziem puzles gabaliņiem. Risinājums katram cilvēkam ir individuāls un šos individuālos aspektus nedrīkst ignorēt.”

Pierādījumos balstīta atkarību profilakse

Savukārt Veselības ministrija atzīst lielo skolas vides ietekmi uz jauniešiem un vielu lietošanas profilakses nepieciešamību. Tāpēc ministrija virzās uz pierādījumos balstītu atkarību profilakses aktivitāšu ieviešanu izglītības vidē. “Tieši tāpēc esam uzsākuši starptautiski atzīto programmu “UNPLUGGED”, kas palīdz skolēniem vecumā no 12–14 gadiem attīstīt kritisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un sadarbības prasmes, lai stiprinātu viņu spēju atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Programmas mērķis ir novērst vai aizkavēt atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu, veicinot skolēnu spēju pieņemt veselīgas un apzinātas izvēles”, pauž Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa. 

“Latvijā ilgstoši tāda pierādījumos balstīta profilakses izglītība vienkārši nebija. Lielākoties bija tāda kā iebiedēšanas taktika ar smēķētāja ķermeņa rādīšanu. Tas arī var būt lietderīgi, bet jānāk komplektā ar pierādījumos balstītu izglītojoši izskaidrojošu pieeja, kas veicina domāšanu. Vienlaikus jāatzīst, ka ar izglītošanu vien nepietiks. Jābūt kompleksai pieejai, ir jāierobežo arī vielu pieejamība”, norāda S. Lazdiņa. Viņa gan secina, ka rezultāti visticamāk nebūs ātri, tos varēsim redzēt tikai pēc ilgstošāka perioda. 

Diskusijas ieraksts: