Eiropas Komisijas rīkotais Eiropas civilās aizsardzības forums 3. un 4. novembrī notika jau devīto reizi un ir viens no nozīmīgākajiem civilās aizsardzības jomas pasākumiem Eiropā. Šā gada tēma bija “Gatavojoties šodien, gatavi rītdienai” (“Preparing today, ready for tomorrow”). LU forumā prezentēja projektā „Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs” iegūtos jaunākos salīdzinošos datus par indivīdu krīžu gatavību 12 Baltijas jūras reģiona pilsētās un izdarītos secinājumus.
Jaunākie barometra dati rāda, ka starp Baltijas jūras reģiona iedzīvotājiem draudu uztverē priekšplānā ir izvirzījušies hibrīdiem draudiem raksturīgie riski - kiberuzbrukumus un dezinformāciju par nopietnu draudu uzskata lielākā daļa aptaujāto visās 12 pilsētās. Tāpat ievērojama ir militāra uzbrukuma riska uztvere, tomēr tā būtiski atšķiras atkarībā no attāluma līdz ES austrumu robežai: Viļņā, Varšavā un Rīgā to par nopietnu draudu uzskata aptuveni divas trešdaļas respondentu, kamēr pilsētās tālāk uz rietumiem iedzīvotāji to vērtē zemāk.
Kamēr draudu apziņa visur ir augsta, tikmēr praktiskā rīcība atpaliek. Piemēram, tikai 38% aptaujāto zina, kur atrodas tuvākā patvertne, un tikai 11% iedzīvotāju ir norunāta tikšanās vieta ar tuviniekiem gadījumam, ja nedarbojas sakari.
„Mēs redzam, ka cilvēki Baltijas jūras reģionā skaidri apzinās pieaugošos draudus un nepieciešamību katram pašam gatavoties iespējamām krīzes situācijām, bet lielākā daļa iedzīvotāju vēl nav pārvarējuši plaisu starp apzināšanos un praktisku rīcību,” uzsver ESZF jaunais pētnieks un doktorants Armands Astukevičs. “Tieši tāpēc mums kā pētniekiem ir svarīgi strādāt kopā ar iniciatīvu īstenotājiem un politikas veidotājiem, lai labāk palīdzētu cilvēkiem spert soļus gatavības virzienā.“
Eiropas civilās aizsardzības forumā LU bija pārstāvēta ar stendu, kas veidots kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Abus projektus vienoja vēstījums “Spējīgas institūcijas. Sagatavoti iedzīvotāji” (“Capable institutions. Prepared citizens”), uzsverot, ka noturība krīzēs ir atkarīga gan no spējīgām institūcijām, gan no pašu iedzīvotāju gatavības. VUGD prezentēja civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības sistēmu VUCAP, savukārt LU - barometra jaunākos rezultātus.
Forums bija iespēja par pētījuma rezultātiem runāt ne tikai ar citu valstu pētniekiem, bet arī ar civilās aizsardzības praktiķiem un politikas veidotājiem Eiropas līmenī. Tur veidojās jaunas partnerības, un ir iespējas pētījuma atziņas pārvērst praktiskā politikā un iniciatīvās, kas labāk ņem vērā faktorus, kuri nosaka indivīda gatavību krīzēm.
Projektu „Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs“ īsteno ESZF Sabiedrības noturības pētnieku grupa, kuru vada vadošā pētniece Ieva Birka. Aptaujā 2026. gadā piedalījās iedzīvotāji no divpadsmit Baltijas jūras reģiona pilsētām: Rīgas, Tallinas, Viļņas, Helsinkiem, Stokholmas, Kopenhāgenas, Oslo, Reikjavīkas, Varšavas, Berlīnes, Hamburgas un Minhenes.
Pētniecības projekts „Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs“ir LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi projekts, kas tiek īstenots no 2026. līdz 2029. gadam (Nr. ZDA-LIP2025/16). LU Attīstības programma ar lielu ietekmi ir izveidota, lai starpdisciplināras LU pētnieku komandas apvienotu zinātniskās kompetences un kopīgi risinātu Latvijai un pasaulei aktuālus izaicinājumus.
