Akadēmiskais centrs
2017. gadā Eiropas Savienības, bet jo īpaši Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, kas ekspertiem liek satraukties par iespējamiem ekonomikas pārkāršanas draudiem. Lielā mērā izaugsme notikusi, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, kas būs pieejams arī šogad. Bet arvien vairāk ekspertu aicina domāt un jau tagad plānot, kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi darbosies bez Eiropas dāsnā atbalsta. Ja 2017. gadā mūsu valsts nepiedzīvotu milzīgus plūdus, tad mēs sasniegtu lielāko lauksaimniecības produkcijas eksportu atjaunotās Latvijas vēsturē. Arī pārtikas ražotājiem, īpaši piena, gaļas un zivju produkcijas, izdevies veiksmīgi pārvarēt Krievijas embargo un atrast citus, daudz stabilākus un prognozējamākus noieta tirgus. IKT nozarē īpaši uzteicami ir nacionālā lepnuma Mikrotīkls starptautiskie panākumi, kā arī nopietnais atbalsts nacionālajai zinātnei un labdarībai.
Arī banku nozarei pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, bet jaunais solās būt vēl pārticīgāks. Augļus nesīs banku veiktās restrukturizācijas, kā arī grūtā pieredzē apgūtās prasmes strādāt ar nerezidentiem. Savukārt nekustamo īpašumu nozarei gan iepriekšējais, gan šis gads nebūs viegls. Turpināsies stagnācija dzīvojamo platību tirgū, bet biroju segmentā - konsolidācija. Līdz ar ekonomikas izaugsmi kāpušas arī algas un bezdarba rādītāji tuvojoties «dabiskā bezdarba» līmenim. Tāpēc darba dēvēji arvien biežāk sūdzas par atbilstošu darbinieku trūkumu un jau «ieved» darbiniekus no tuvākajām kaimiņvalstīm, piemēram, Baltkrievijas un Ukrainas. Arī šogad varam droši prognozēt, ka spiediens uz darba algām tikai turpināsies un «šķērē» starp algām un darba ražīgumu tikai pieaugs. Ja uzņēmumu un valsts līmenī nespēsim rast risinājumu darba efektivitātes un produktivitātes jautājumiem, tas var draudēt ar Latvijas konkurētspējas samazināšanos. Tāpat mums jābūt gataviem, ka arī šogad Latvijā būs salīdzinoši augsta inflācija - aptuveni 3%, kas ietekmēs katra mūsu pirktspēju.
2018. gadā arī ieraudzīsim nodokļu reformas pirmos rezultātus. Pirmkārt jau to jutīsim savos maciņos, bet būtiski tā skars uzņēmumus un atsevišķas nozares. Labā ziņa - mazo un vidējo algu saņēmēji, kā arī ģimenes ar trim un vairāk bērniem papildus ģimenes budžetā iegūs aptuveni 100 eiro, bet lielo algu saņēmējiem gan jārēķinās ar būtisku nodokļu palielinājumu. Ja ne tiešā veidā, tad netieši visus skars akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai. Tie, kas pārvietojas ar auto, par katru degvielas litru turpmāk maksās par aptuveni pieciem centiem vairāk. Savukārt ikviens šo pieaugumu, visticamāk, izjutīs preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, Īpaši nopietni degvielas cenu kāpums ietekmēs transporta un loģistikas nozares uzņēmumus. Nodokļu reforma noteikti atstās ietekmi ne tikai uz uzņēmumu attīstību, bet arī rīcību. Šogad redzēsim, kādu stratēģiju būs izvēlējušies Latvijā strādājošie uzņēmumi - vai tie joprojām izņems peļņu dividentēs vai, kā iecerēts reformā, investēs uzņēmuma attīstībā. Vai uzņēmumi turpinās darboties Latvijā vai izvēlēsies pārcelt savu darbību uz valstīm ar izdevīgāku un paredzamu nodokļu režīmu? Arī pērn uzsāktā veselības aprūpes reforma turpinās uzdot arvien jaunus jautājumus, uz kuriem politikas veidotājiem būs jāmeklē atbildes. Svarīgākie - valsts versus privāta veselības sistēma kopējā veselības aprūpes piedāvājumā, veselības aprūpes pieejamība un apdrošināšana. Latvijai agrāk vai vēlāk šīs izvēles būs jāizdara, labāk - ātrāk. Pie 2017. gada svarīgākajiem notikumiem Latvijā noteikti jāmin MTG Baltija pārdošana, Latvijas Gāzes reorganizācija un pamatotā «šūmēšanās» par OIK, kā arī valdības lēmums neapvienot telekomunikācijas milžus - Latvijas Mobilo Telefonu un Lattelecom. Iespējams, ka tas pat būs uz labu, jo tuvākie gadi Latvijā un pasaulē noteikti aizritēs tehnoloģiju zīmē, jo jau tā straujā nozares attīstība tikai vēl uzņems apgriezienus, tajā skaitā e-komercija - attīstīsies visa veida «bezcilvēku» (robotu) saziņa, pārdošana un klientu serviss. Savukārt 2018. gada nozīmīgākie izaicinājumi solās būt airBaltic stratēģiskā vai finanšu investora piesaiste, Latvijas Dzelzceļa un Latvijas ostu tālākā attīstības stratēģija, lai mazinātu atkarību no Krievijas kravām un Eiropas ieceres atteikties no ogļu izmantošanas. Valsts svinēs 100 gadus, un mēs varam šo notikumu ne tikai skaisti atzīmēt, bet izmantot arī kā iespēju piesaistīt Latvijai gan investorus, gan tūristus, lai dotu grūdienu ekonomikas izrāvienam ja ne nākamajiem 100, tad tuvākajiem gadiem.
Vai uzņēmumi turpinās darboties Latvijā vai izvēlēsies pārcelt savu darbību uz valstīm ar izdevīgāku un paredzamu nodokļu režīmu? Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 05.01.2018.
2018. gadā arī ieraudzīsim nodokļu reformas pirmos rezultātus. Pirmkārt jau to jutīsim savos maciņos, bet būtiski tā skars uzņēmumus un atsevišķas nozares. Labā ziņa - mazo un vidējo algu saņēmēji, kā arī ģimenes ar trim un vairāk bērniem papildus ģimenes budžetā iegūs aptuveni 100 eiro, bet lielo algu saņēmējiem gan jārēķinās ar būtisku nodokļu palielinājumu. Ja ne tiešā veidā, tad netieši visus skars akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai. Tie, kas pārvietojas ar auto, par katru degvielas litru turpmāk maksās par aptuveni pieciem centiem vairāk. Savukārt ikviens šo pieaugumu, visticamāk, izjutīs preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, Īpaši nopietni degvielas cenu kāpums ietekmēs transporta un loģistikas nozares uzņēmumus. Nodokļu reforma noteikti atstās ietekmi ne tikai uz uzņēmumu attīstību, bet arī rīcību. Šogad redzēsim, kādu stratēģiju būs izvēlējušies Latvijā strādājošie uzņēmumi - vai tie joprojām izņems peļņu dividentēs vai, kā iecerēts reformā, investēs uzņēmuma attīstībā. Vai uzņēmumi turpinās darboties Latvijā vai izvēlēsies pārcelt savu darbību uz valstīm ar izdevīgāku un paredzamu nodokļu režīmu? Arī pērn uzsāktā veselības aprūpes reforma turpinās uzdot arvien jaunus jautājumus, uz kuriem politikas veidotājiem būs jāmeklē atbildes. Svarīgākie - valsts versus privāta veselības sistēma kopējā veselības aprūpes piedāvājumā, veselības aprūpes pieejamība un apdrošināšana. Latvijai agrāk vai vēlāk šīs izvēles būs jāizdara, labāk - ātrāk. Pie 2017. gada svarīgākajiem notikumiem Latvijā noteikti jāmin MTG Baltija pārdošana, Latvijas Gāzes reorganizācija un pamatotā «šūmēšanās» par OIK, kā arī valdības lēmums neapvienot telekomunikācijas milžus - Latvijas Mobilo Telefonu un Lattelecom. Iespējams, ka tas pat būs uz labu, jo tuvākie gadi Latvijā un pasaulē noteikti aizritēs tehnoloģiju zīmē, jo jau tā straujā nozares attīstība tikai vēl uzņems apgriezienus, tajā skaitā e-komercija - attīstīsies visa veida «bezcilvēku» (robotu) saziņa, pārdošana un klientu serviss. Savukārt 2018. gada nozīmīgākie izaicinājumi solās būt airBaltic stratēģiskā vai finanšu investora piesaiste, Latvijas Dzelzceļa un Latvijas ostu tālākā attīstības stratēģija, lai mazinātu atkarību no Krievijas kravām un Eiropas ieceres atteikties no ogļu izmantošanas. Valsts svinēs 100 gadus, un mēs varam šo notikumu ne tikai skaisti atzīmēt, bet izmantot arī kā iespēju piesaistīt Latvijai gan investorus, gan tūristus, lai dotu grūdienu ekonomikas izrāvienam ja ne nākamajiem 100, tad tuvākajiem gadiem.
Vai uzņēmumi turpinās darboties Latvijā vai izvēlēsies pārcelt savu darbību uz valstīm ar izdevīgāku un paredzamu nodokļu režīmu? Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 05.01.2018.
