Akadēmiskais centrs
Pētījuma rezultātā konstatēts, ka ES dalībvalstīs, kurās ir otrais pensiju līmenis, t.sk. Igaunijā un Lietuvā, tiek piemērota otrā pensiju līmeņa kapitāla mantošana, turklāt Igaunijā tas ir spēkā jau no 2008. gada. Pensiju kapitāls var tikt pārskaitīts uz mantinieka pensiju fondu, palielinot tā pensiju fonda daļu skaitu, vai izmaksāts mantiniekam naudā.
Pētījumā apskatīta arī cilvēku ieinteresētība pensijas kapitāla veidošanā, kā arī tas, kā tā mantošanas iespējamība ietekmētu cilvēku vēlmi maksāt nodokļus un atteikties no iespējas saņemt algas aploksnēs. Pētījumā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 80% respondentu piekrīt, ka pensiju kapitāla uzkrāšana ir svarīga, tomēr tikai 11% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka esošā pensiju sistēma ir taisnīga. 42,8% respondentu uzskata, ka iespēja mantot otrā pensiju līmeņa kapitālu stimulētu maksāt sociālās iemaksas, jo puse jeb 50% no aptaujātajiem atzinuši, ka saskārušies ar algām aploksnēs, turklāt vīrieši vairāk nekā sievietes.
Vienlaikus 78% aptaujāto respondentu zina, ka uzkrātais pensiju kapitāls Latvijā nav mantojams, ja mirušais nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Turklāt vīrieši ir vairāk informēti par šo jautājumu nekā sievietes. Arī pieaugot respondentu vecumam, pieaug informētības līmenis par mantojamības jautājumu.
Latvijas statistiskie dati liecina, ka vidējais mūža ilgums Latvijā 2016. gadā vīriešiem bijis 68,7 gadi, bet sievietēm - 78,8 gadi.
Vīrieši arī ir mazāk ieinteresēti veikt sociālās iemaksas un krāt pensiju kapitālu, jo neredz nākotnes perspektīvu pensiju saņemšanā, tāpēc vairāk saistās ar algu aplokšņu saņemšanu. Diemžēl atzīstot, ka vīriešu vidējais mūža ilgums ir būtiski īsāks, ģimenes, zaudējot galveno ienākumu guvēju, ir pakļautas nabadzības riskam. To pastiprina arī fakts, ka sievietes Latvijā pelna vidēji par 17% mazāk nekā vīrieši, jo sievietes vairāk nodarbinātas medicīnas, izglītības, sociālajās jomās, kur darba samaksa ir zemāka.
Latvijas rādītājs atrodas nedaudz virs ES vidējā (16,3%). Dati arī liecina, ka sievietes un vieni palikušie pēc laulātā nāves kopumā ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Tāpēc daudzās valstīs pastāv arī pirmā līmeņa (PAYG) pensijas nosacītā mantošana, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Slovākijā, Francijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Tomēr to ne vienmēr ir korekti saukt par pensijas kapitāla mantojamību, piemēram, atraitņu pensijas, kad tiek mantotas drīzāk tiesības uz laulāto nodrošinājuma daļu, nevis pats kapitāls, turklāt šādas tiesības bieži ir jānopelna, veicot sociālās iemaksas vai nodokļu maksājumus noteiktā laika periodā. Latvijā šādas tiesības pastāv tikai ļoti šauram saņēmēju lokam, t.L, apgādājamajiem invalīdiem un bērniem. Skaidrojot nabadzības riska mazināšanas mehānismus, jāsecina, ka pensiju kapitāla mantojamības visdažādākās formas ir instruments, kas veiksmīgi tiek pielietots ES valstīs, bet kurš Latvijā līdz šim nav izmantots.
Tāpēc jāsecina, ka bieži vien mūsu valstī īstenotie pasākumi, kas tapuši kabinetos, īstenojot tos dzīvē, nedod cerēto rezultātu cīņā ar algām aploksnēs, bet viens no iespējamiem risinājumiem vēl joprojām paliek neizmantots. Pētījuma dati parāda, ka jautājums par pensiju uzkrātā kapitāla mantošanu var būtiski vairot uzticēšanos pensiju sistēmai, kā arī nodrošināt motivāciju maksāt sociālās iemaksas un pakāpeniski mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 26.02.2018.
