Akadēmiskais centrs
No Baltijas valstu ostās apkalpotajām kravām 2017.gadā 41,4% kravu pārkrauti Latvijas ostās, 35,4% - Lietuvas, bet 23,3% - Igaunijas ostās. Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs pagājušajā gadā sarucis par 2% jeb 1,239 milj. t un bija 61,877 milj. t. Lietuvas ostās pārkrauto kravu apmērs minētajā laika periodā palielinājies par 7,3% jeb 3,613 milj. t un bija 52,912 milj. t, bet Igaunijas ostās kravu apgrozījums audzis par 3,6% jeb 1,194 milj. t un bija 34,781 milj. t. No Baltijas valstu ostām 2017. gadā visvairāk kravu pārkrāva Klaipēdas ostā Lietuvā - 43,17 milj. t, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2016. gadā. Otrajā vietā pēc pārkrauto kravu apmēra bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,675 milj. t kravu, kas ir kritums par 9,2% salīdzinājumā ar 2016. gadu, savukārt trešajā vietā bija vēl viena Latvijas osta - Ventspils, kurā pārkrāva 20,035 milj. t kravu, kas ir par 6,5% vairāk kā 2016. gadā.
Ostu apjomu kritumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ES un Krievijas ekonomiskās sankcijas, kas būtiski ietekmēja tieši pārtikas preču tranzītu uz un caur Krievijas teritorijai. Otrkārt, gan naftas produktus, gan ogles Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām. Pozitīvi ir tas, ka Krievijas ostu kapacitātes ir nepietiekamas pilnīgai šo kravu grupu novirzīšanai no Baltijas valstīm, un turklāt Krievijas ostās ir apgrūtināta ziemas navigācija, kas būtiski ietekmē šo kravu laicīgu piegādi. Ilgtermiņā jārēķinās ar šo kravu grupu apjomu samazinājumu Latvijas ostās. Jāstrādā arī pie vienotā tranzīta koridora un vienota tarifa izveides un piedāvājuma.
Latvija kā loģistikas un preču distribūcijas mezgls ir interesanta daudziem - Krievijai, NVS valstīm, Āzijai, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam. Svarīga ir Ķīnas kravu piesaiste Latvijas tranzīta koridoram, kas ļautu kļūt arī par jaunā Zīda ceļa un nozīmīgākajos centros visā Ķīnā veidoto Viena josla, viens ceļš tirdzniecības ceļu stabilu sastāvdaļu.
Kazahstānas dzelzceļa sistēmā palielinās konteinerkravu apjomi, un to apkalpošanai Kazahstāna izvēlējusies Latviju kā galveno kravu loģistikas un distribūcijas centru Baltijas valstīs. Līdz 2020. gadam Latvijas konteinerkravu apjoms varētu veidot 200 tūkstošu konteineru vienību ar iespējamu apjomu palielināšanu. Latvija kopā ar Kazahstānu piedalīsies uz Ķīnas robežas topošā Horgosas ostas loģistikas centra attīstībā un jaunu tranzīta plūsmu nodrošināšanā caur Eiropu un Ķīnu. No Urumči pilsētas Ķīnā tika palaists Kazahstānas dzelzceļa organizētais konteinervilciens maršrutā Urumči - Altinkola - Rīga - Roterdama. No Rīgas uz Roterdamu krava tiks nogādāta, izmantojot jūras savienojumu. Tikpat tālredzīgi mums ir savlaicīgi jāiesaistās gan šī, gan Baltkrievijā topošā Lielā akmens projektā un citu stratēģiski nozīmīgu projektu attīstībā, kas nākotnē nodrošinās pieaugošu kravu plūsmu. Nozares speciālisti uzskata, ka nākotnē kravu piegādes laiku no Ķīnas ar vilcienu izdosies samazināt zem 10 dienām, lai konkurētu ar jūras un aviopārvadājumiem. Krievijā tiek plānots īstenot projektu par ātrgaitas dzelzceļa trases būvi, pa kuru vilcienu sastāvi kursēs ar ātrumu līdz 300 km stundā un ļaus nogādāt preces no Āzijas uz Eiropu trīs dienās. Līdzīgi kā Ķīna, arī Indija pēdējā laikā pievērš pastiprinātu uzmanību savu tranzītceļu attīstīšanai.
Indija ir valsts ar strauji augošu ekonomiku un ievērojamu iedzīvotāju skaitu (1,2 mljrd.), un pēdējos gados šī valsts ir kļuvusi par globālu investoru. Turklāt investīcijas veic ne tikai privātais sektors, bet arī valdība. Indijai viens no galvenajiem tranzīta pakalpojumu virzieniem ir Eiropa, tostarp arī Latvija, par ko liecina Indijas Transporta lietu ministrijas pārstāvja Atula Kulkarni vizīte šā gada janvārī Rīgā. Vizītes laikā A. Kulkarni atklāja, ka starp Indiju un Eiropu notiek intensīva kravu kustība un Indija izvērtē dažādas iespējas, tai skaitā iespējamo dalību kravu pārvadājumu organizēšanā un loģistikas centros Rīgas ostā.
Latvijai ir ļoti labas iespējas kļūt par svarīgu posmu Zīda ceļa maršrutā uz Skandināviju, jo Latvijai ir attīstīta dzelzceļa un ostu infrastruktūra un tiešs savienojums ar Transsibīrijas maģistrāli. No Rīgas ostas 30 miljoni Skandināvijas patērētāju ir sasniedzami mazāk nekā 48 stundu laikā. Svarīgi dzelzceļa uzņēmumiem veikt aprēķinus, kā nodrošināt tādu konteinervilcienu intensitāti, lai panāktu šādu kravu pārvadājumu ienesīgumu un sadarbības partneru ieinteresētību šī projekta turpināšanā un attīstīšanā.
Turpmākajos gados Baltijā īstenos Rail Baltica projektu. Salaspilī tiks veidota sausā osta jeb intermodālais loģistikas centrs, kurā tiks apstrādātas dzelzceļa kravas. Tieši šajā centrā savienosies divu platumu sliežu ceļi, un tajā tiks apstrādātas kravas, kas tiek pārvadātas starp Zviedriju, Krieviju un Ķīnu.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 01.03.2018.
