Akadēmiskais centrs
2. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference "Runā valsts" par to kā valstij iespējami efektīvi sazināties ar iedzīvotājiem nākamajā simtgadē. Konferences mērķis bija rosināt pilsonisko sabiedrību diskusijai − cilvēks, valsts, likums un komunikācija šo attiecību izpausmēs un saiknēs.
“Ne vienmēr un ne visi saprot juridisko valodu, tāpēc mums jāatrod pareizie vārdi, lai sabiedrība mūs saprastu. Informācijas pārpilnības laikā valstij jārunā tā, lai valsti sadzird. Valsts uzdevums ir runāt skaidri un noteikti. Ja nerunā valsts, runā tās nedraugi,“ tā “Runā valsts” atklāšanā uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Mainās valsts komunikācija, mediju telpa un lietotāju paradumi. Jaunās tehnoloģijas, daudzveidīga un liela apjoma informācija rada izmaiņas cilvēku komunikācijas paradumos. Katrs arī pats izplata informāciju un veido savu informācijas burbuli. Mainīgie rīki paver lieliskas iespējas personības attīstībai. Tomēr vienlaikus tie nes manipulējamas sabiedrības risku. Kritiski domājošs indivīds ir jebkuras zinošas un atbildīgas sabiedrības nepieciešamība.
Konferences 1. saruna "Valsts informācija: vai adata siena kaudzē?" bija veltīta valsts informācijas pieejamībai un valsts pienākumam nodrošināt tās pieejamību. Savā pieredzē un pārdomās dalījās tiesībsargs Juris Jansons, ES Publikāciju biroja Oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāta vadītājs Harolds Celms un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Konferences 2. sarunā "Valsts komunikācija: kā sasniegt ideālu?" kopā ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperti, Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Gunu Šnori, žurnālistiem Māri Zanderu un Aidi Tomsonu piedalījās Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors Ivars Ījabs daloties pārdomās par pilsoniskās sabiedrības attīstību. "Mums jāsaprot, ka kritiski analītiska, argumentēta attieksme pret valsts politiku nekad nebūs masveida produkts, bet, neraugoties uz to, demokrātija strādā. Ja lielais vairums cilvēku nodarbojas ar politiku, tad sabiedrība nav stabila – valstī kaut kas nav kārtībā, un tas savā ziņā ir bīstami," Tāpēc, runājot par valsts komunikāciju, svarīgi ir viedokļu līderi un viņu izpratne par to, kā valsts funkcionē, uzsvēra I. Ījabs.
Konferences noslēdzošajā 3. saruna "Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi?", kas galvenokārt bija veltīta jautājumiem, kā mainīt paradumus un komunicēt ar sabiedrību jaunajā tehnoloģiju laikmetā, ekspertu lomās bija uzaicināti Tamperes Universitātes medijizglītības eksperte profesore Sirku Kotilainena, Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības un informācijas pratības katedras vadītāja Guna Spurava, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns un stratēģiskās komunikācijas profesionālis Zigurds Zaķis. "Es nezinu, vai mediji apzinās, ka likumi un valsts komunikācija ietekmē katra indivīda dzīvi. Man ir bažas, ka komunikācija ar cilvēkiem ir atsvešināta ne tikai no valsts puses. Ir jādomā ne tikai par to, kā saprotamāk, bet arī cilvēcīgāk runāt, mūžīgi nepiesaucot tanti laukos. Tie ir konkrēti cilvēki ar savām vajadzībām, par kurām jārunā ar cilvēcīgu sapratni," norādīja G. Spurava. "Tas, ko es redzu un esmu dzirdējusi no citiem par to, kā komunicē žurnālisti, ir pārmetumi par aroganci. Mans aicinājums žurnālistiem komunikāciju par sabiedrībai un katram indivīdam svarīgiem jautājumiem veidot cilvēcīgu un cilvēkus cienošu. Es rosinātu skatīties uz šo "Runā valsts" konceptu kā uz runā–klausās–ieklausās un dzird ķēdi."
No mūsu savstarpējās spējas saprasties un vienam otru sadzirdēt ir atkarīga Latvijas nākamā simtgade. Ieklausīties, runāt godīgi, veidot dialogu, runāt skaidri un konkrēti, sarunāties cieņpilni, sarunāties un ne atrunāties, runāt patiesību. Tie ir daži no konferences “Runā valsts” dalībnieku diskusiju laikā iesūtītājiem ieteikumiem, kā stiprināt valsts komunikāciju. Plašāku ieskatu konferencē var gūt:
● Video (atsevišķi pa sarunām un kopsavilkums): www.youtube.com/playlist ● LV portālā publiskotas prezentācijas, dalībnieku komentāri un jautājumi:
Konferences “Runā valsts” video, prezentācijas un komentāri ● LV portālā atskats uz konferenci:
Komunikācija kā valsts instruments. Atskats uz konferenci “Runā valsts Konferences laikā dalībnieki zālē aktīvi līdzdarbojās, iesūtot gan jautājumus, gan replikas. Latvijas Republikas oficiālais izdevējs − konferences rīkotājs − “Latvijas Vēstnesis” tās publiskojis LV portālā (www.lvportals.lv) un pakāpeniski − arī atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
Konferences noslēdzošajā 3. saruna "Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi?", kas galvenokārt bija veltīta jautājumiem, kā mainīt paradumus un komunicēt ar sabiedrību jaunajā tehnoloģiju laikmetā, ekspertu lomās bija uzaicināti Tamperes Universitātes medijizglītības eksperte profesore Sirku Kotilainena, Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības un informācijas pratības katedras vadītāja Guna Spurava, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns un stratēģiskās komunikācijas profesionālis Zigurds Zaķis. "Es nezinu, vai mediji apzinās, ka likumi un valsts komunikācija ietekmē katra indivīda dzīvi. Man ir bažas, ka komunikācija ar cilvēkiem ir atsvešināta ne tikai no valsts puses. Ir jādomā ne tikai par to, kā saprotamāk, bet arī cilvēcīgāk runāt, mūžīgi nepiesaucot tanti laukos. Tie ir konkrēti cilvēki ar savām vajadzībām, par kurām jārunā ar cilvēcīgu sapratni," norādīja G. Spurava. "Tas, ko es redzu un esmu dzirdējusi no citiem par to, kā komunicē žurnālisti, ir pārmetumi par aroganci. Mans aicinājums žurnālistiem komunikāciju par sabiedrībai un katram indivīdam svarīgiem jautājumiem veidot cilvēcīgu un cilvēkus cienošu. Es rosinātu skatīties uz šo "Runā valsts" konceptu kā uz runā–klausās–ieklausās un dzird ķēdi."
No mūsu savstarpējās spējas saprasties un vienam otru sadzirdēt ir atkarīga Latvijas nākamā simtgade. Ieklausīties, runāt godīgi, veidot dialogu, runāt skaidri un konkrēti, sarunāties cieņpilni, sarunāties un ne atrunāties, runāt patiesību. Tie ir daži no konferences “Runā valsts” dalībnieku diskusiju laikā iesūtītājiem ieteikumiem, kā stiprināt valsts komunikāciju. Plašāku ieskatu konferencē var gūt:
● Video (atsevišķi pa sarunām un kopsavilkums): www.youtube.com/playlist ● LV portālā publiskotas prezentācijas, dalībnieku komentāri un jautājumi:
Konferences “Runā valsts” video, prezentācijas un komentāri ● LV portālā atskats uz konferenci:
Komunikācija kā valsts instruments. Atskats uz konferenci “Runā valsts Konferences laikā dalībnieki zālē aktīvi līdzdarbojās, iesūtot gan jautājumus, gan replikas. Latvijas Republikas oficiālais izdevējs − konferences rīkotājs − “Latvijas Vēstnesis” tās publiskojis LV portālā (www.lvportals.lv) un pakāpeniski − arī atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
