Foto: Toms Grīnbergs
Foto: Toms Grīnbergs

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētnieki jaunākajā Latvijas produktivitātes ziņojumā norāda – 2023. gadā produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās bija tikai ap 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no zemās produktivitātes iemesliem – nepietiekams ieguldījums inovācijās, pētniecībā un attīstībā. Kā uzsver pētnieki, Latvijas sniegumam inovāciju jomā būtisks pavērsiena punkts var būt lielāko valsts uzņēmumu iesaistīšanās jeb to inovāciju spējas. Tāpēc 1. oktobrī ekspertu diskusijā tiksies akadēmiskā sektora pārstāvji, ekonomisti, uzņēmēji un inovatori, lai iezīmētu darāmos darbus un labākos attīstības scenārijus, kā Latvijai palielināt starptautisko konkurētspēju.

Pētnieku vērtējumā ar darbaspēka resursu pārdali par labu produktīvajām nozarēm vien nebūs pietiekami, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu. Zema produktivitāte ir saistīta ar zemu augsto tehnoloģiju īpatsvaru Latvijas eksportā un pārāk mazu ieguldījumu inovācijās, pētniecībā un attīstībā. Uz to norāda arī ikgadējais IMD Pasaules konkurētspējas reitings, kurā Latvija šogad ieņem 45. vietu 67 valstu konkurencē, atpaliekot gan no Igaunijas, gan no Lietuvas. Latvija atpaliek arī no ES augsti attīstītajām valstīm tādos rādītājos kā ražošanas resursu kvalitāte, digitalizācija, inovāciju un jauno tehnoloģiju pielietošana. Kā norāda pētnieki, Latvijas sniegumam inovāciju jomā varētu nākt par labu aktīvāka lielāko valsts uzņēmumu iesaistīšanās, kuriem pietiek resursu, lai atļautos veikt būtiskus ieguldījumus Latvijai svarīgās pētniecības un ražošanas jomās.

"Produktivitātes pieauguma izredzes nākotnē ir cieši saistītas ar Latvijas uzņēmumu dziļāku integrāciju globālajos tirgos, palielinot zināšanu ietilpīgo produktu un pakalpojumu daļu kopējā eksportā. Tas ir saistīts ar spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas un paplašināt dalību pasaules vērtības ķēdēs, palielinot to produktu daļu, kuru konkurences priekšrocības balstītas kvalitatīvos faktoros, nevis zemās izmaksās un cenu konkurētspējā. Diemžēl šobrīd nelielie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, zemi vispārējie rezultāti inovāciju jomā un vidēji rezultāti izglītībā negatīvi ietekmē Latvijas centienus sasniegt augstāku ražīgumu. Toties būtiski pozitīvi ietekmēt Latvijas sniegumu inovāciju jomā varētu lielāko valsts uzņēmumu aktīvāka iesaistīšanās ar saviem resursiem," saka "LU domnīcas LV PEAK" direktore prof. Inna Šteinbuka.

Par iespējām veicināt Latvijas produktivitāti, starptautisko konkurētspēju un lielo uzņēmumu lomu šajā procesā 1. oktobrī no plkst. 14.00 – 16.00 tiešraidē portālā "Delfi" ekspertu diskusijā "Lielo inovatīvo uzņēmumu loma Latvijas konkurētspējas veicināšanā" sarunāsies LU rektors prof. Gundars Bērziņš, LU Padomes priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš, "LU Domnīcas PEAK" direktore prof. Inna Šteinbuka, uzņēmējs, ekonomists, industriālā betona ražošanas uzņēmuma "Primekss" dibinātājs un vadītājs Jānis Ošlejs, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis, zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris Māris Vainovskis, AS "Latvijas Valsts meži" padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Jansons. Diskusiju vadīs Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders.

Dalīties

Saistītais saturs