Latvijas Universitātes (LU) Socioloģijas un sociālā darba, politikas zinātnes un plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2026. gada 17. aprīlī Didzis Meļķis aizstāvēja promocijas darbu, kurā izanalizēta pilsonisko uzņēmēju loma digitālajā līdzdalībā sabiedrības problēmu risināšanā, fokusējoties uz platformas ManaBalss.lv darbības izpēti, ietekmējot rīcībpolitikas rezultātus sabiedrības interesēs un sasniedzot unikālu efektivitāti.

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) Didzis Meļķis aizstāvēja promocijas darbu „Pilsoniskie uzņēmēji digitālajā līdzdalībā sabiedrības problēmu risināšanai: organizācijas “Mana Balss” gadījuma izpēte” zinātniskā doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai zinātnes nozarē „Politikas zinātne”.

Pētījuma novitāte slēpjas aktorcentriskajā pieejā digitālās demokrātijas izpētē. Atšķirībā no daudziem pētījumiem, kas galvenokārt pievēršas tehniskām detaļām un vispārīgām debatēm par e-līdzdalības ietekmi, Meļķa darbs fokusējas uz izšķirīgajiem “spēlētājiem” – pilsoniskajiem uzņēmējiem, kuri ar uzņēmējtipa stratēģijām un taktikām izmanto ManaBalss.lv platformu, lai ietekmētu rīcībpolitikas rezultātus sabiedrības interesēs.

Otrā būtiskā novitāte ir Latvijas pilsoniskās sabiedrības efektivitātes starptautiska aktualizēšana, ko promocijas darba autors īstenojis, publikācijās starptautiskos izdevumos. „Latvijā platformas ManaBalss.lv efektivitāte šķiet pašsaprotama. Pašreiz ir jau 85 pēc pilsoņu iniciatīvām mainīti likumi 14 gados,” norāda promocijas darba autors Didzis Meļķis. “Pasaulē šāda apjoma efektivitāte ne tuvu nav pašsaprotama, un fakti par Latvijas pilsoņu iniciatīvu sekmīgumu ārvalstniekiem bieži “ir jāatkārto divreiz”, lai viņiem tas neizklausītos pēc pārteikšanās.”

Pētījumā analizēti divi galvenie jautājumi: kādi faktori ļauj pilsoniskajiem uzņēmējiem ieņemt izšķirīgu lomu e-līdzdalībā un vai tas nodrošina noturīgu efektivitāti, kā arī vai pilsoniskie uzņēmēji veicina savstarpēji izdevīgu sinerģiju starp iesaistītajām pusēm un sekmē e-līdzdalības institucionalizāciju.

„Latvijā pilsoniskās sabiedrības pašas izšķirīgā loma e-līdzdalības efektivitātē balstās izsvērtā likumdošanā, ko iedibinājis Saeimas kārtības rullis,” skaidro Didzis Meļķis. “Likums paredz tikai tiesības uz kolektīvajiem iesniegumiem un ir tehnoloģiski neitrāls, neuzņemoties “lielā brāļa” lomu. Tas radīja apstākļus “ManaBalss” platformas izveidei, efektīvai darbībai un nostiprinoties kā pašsaprotamam Latvijas politiskās kultūras fenomenam. Pētījumā secinu, ka pilsoniskie uzņēmēji tiešām veido praktisku un teorētiski konceptualizējamu sinerģiju starp pilsonisko sabiedrību, likumdevēju, valdību, ekspertu kopienu un medijiem, sekmējot e-līdzdalības institucionalizāciju. Citur Eiropā un, cik man zināms, arī pasaulē tik labas, proti, minimālas, neitrālas un tehnoloģiski agnostiskas, likumdošanas pilsoniskās līdzdalības sakarā nav.”

Pētījuma nozīme ir gan akadēmiska, gan starptautiska, gan arī praktiska. Autors izstrādājis analītisku instrumentu – uzņēmējtipa lomu konceptuālo ietvaru e-līdzdalībā (Framework of Entrepreneurial Roles in E-participation; FERE), ko viņš rekomendē citu valstu pētniekiem, e-līdzdalības praktiķiem un politikas veidotājiem, lai analizētu, vai un kādā mērā e-līdzdalības sistēmas darbojas kā ekosistēmas. Pētījums pierāda, ka Latvijas pilsoniskās sabiedrības efektivitāte nav sagadīšanās, bet gan 2011.–2012. gadā notikusi pārvaldības inovācija (līdzdarboties likumdošanā caur ManaBalss.lv), kuru arī iespējams analizēt ar izstrādāto metodi.

Didzis Meļķis norāda, ka Latvijas gadījums nav tieši pārnesams uz citām valstīm, taču tā principi ir universāli un var kalpot kā “ritenis”, kuru citiem nav jāizgudro no jauna. “Bet tas nemazina Latvijas gadījuma izcilību,” uzsver Meļķis.

Pētījums ir starpdisciplinārs, izmantojot politikas zinātnes, tiesību zinātnes, socioloģijas un filozofijas konceptus, terminus un metodes. Darbs un publikācijas ir sagatavotas angliski, lai Latvijas unikālais gadījums izskanētu iespējami plaši starptautiski un saņemtu daudzu ekspertu komentārus.


Promocijas darbs izstrādāts LU ESZF profesores Ivetas Reinholdes zinātniskajā vadībā. Darba recenzenti: asociētā profesore Inese Āboliņa (LU ESZF), profesore Diāna Šaparniene (Viļņas Universitāte) un profesore Inga Lapiņa (Rīgas Tehniskā universitāte).

Ar promocijas darbu iespējams iepazīties LU bibliotēkā: Raiņa bulvārī 19, Rīgā.

Dalīties