2026. gada 15. maijā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) Velta Skolmeistere aizstāvēja promocijas darbu, kurā analizēta reālās dzīves patības un digitālās patības mijiedarbība, īpašu uzmanību pievēršot integritātei un identitāšu daudzskaitlībai.

LU Socioloģijas un sociālā darba, politikas zinātnes un plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Velta Skolmeistere aizstāvēja promocijas darbu “Integritāte un identitāšu mijiedarbība sociālo mediju laikmetā: latviešu valodā runājošo rīdzinieku 22–45 gadu vecumā pieredzes analīze” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai zinātnes nozarē “Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija”.

“Promocijas darba ideja savā ziņā radusies no META (tolaik Facebook) izpilddirektora Marka Zakerberga pirms 15 gadiem paustā provokatīvā apgalvojuma par identitāšu viengabalainību sociālo mediju laikmetā - “Laiks, kad tev varēja būt atšķirīgs tēls kolēģu un cits – draugu priekšā, strauji tuvojas beigām. Tas, ka tev ir divas identitātes, ir uzskatāms par integritātes trūkumu”,” norāda promocijas darba autore Velta Skolmeistere. “Pievēršoties tam, ko komunikācijas zinātnē, psiholoģijā, socioloģijā un citās sociālajās zinātnēs var saprast ar integritātes jēdzienu, izstrādāju konkrētu teorētisku konceptu, lai ar tā palīdzību analizētu sociālo mediju lietotāju pieredzi.”

Promocijas darbā izpētīts, kā rīdzinieki vecumā no 22 līdz 45 gadiem piedzīvo sev piemītošo identitāšu mijiedarbību, kā viņi reflektē par sev piemītošajām identitātēm un starp tām iespējamajām pretrunām un kā interpretē sociālo mediju kontekstā.

Sociālajos medijos cilvēki ne tikai reprezentē jau reālajā dzīvē pastāvošas identitātes, bet arī tās veido un pārveido, kā arī sociālie mediji ietekmē skatījumu uz sevi arī reālajā dzīvē. Tāpēc pētījumā autore meklējusi atbildes uz to, vai ir pamats uzskatīt, ka sociālie mediji cilvēku padara integrētāku jeb viengabalaināku (salīdzinot, piemēram, ar postmodernisma perspektīvu, kas cilvēku skata kā pilnībā sadrumstalotu).

“Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka cilvēks sociālo mediju laikmetā nav tik "sadrumstalots", kā to uzskatījis postmodernisms,” uzsver V. Skolmeistere. “Tā vietā, lai turētu savas lomas nošķirtas, savas daudzšķautņainības atspoguļošana sociālajos medijos lielākoties ir kļuvusi ne tikai pašsaprotama, bet pat uzskatīta par vēlamu, vismaz manis izpētītajā auditorijā. Vienlaikus atšķirīgais ir tas, cik padziļināti katra no šķautnēm tiek parādīta un cik lielā mērā tas atklāj, ko cilvēks uzskata par savu “dziļāko būtību” – piemēram, vērtības, pārliecības un citas nianses, kas bez plašāka konteksta varētu tikt pārprastas. Tas ir saturs, kas nereti tiek pakļauts pašcenzūrai.”

Pētījuma nozīme saistīta ar jauna skatījuma piedāvāšanu uz indivīda identitāti, lomām un sociālo mediju vidi, aktualizējot jautājumus par sociālo mediju veicināto kontekstu sabrukumu, pašprezentāciju un pašrefleksiju, kā arī izaicinot postmodernisma definēto un ietekmēto skatījumu uz identitāti.


Promocijas darbs izstrādāts LU ESZF asociētās profesores Baibas Holmas zinātniskajā vadībā. Darba recenzenti: profesore Vita Zelče (LU ESZF), vadošā pētniece Ilva Skulte (Rīgas Stradiņa universitāte) un asociētā profesore Daina Eglītis (Džordža Vašingtona Universitāte, ASV).

Ar promocijas darbu iespējams iepazīties LU bibliotēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.

Dalīties