Mācībspēki un studenti ekspedīcijā izzina Lietuvas memoriālās kultūras daudzveidību

Pirmais pieturas punkts bija privātais muzejs “Atombunkurs” (Atominis bunkeris) Kauņā. Muzejs iekārtots agrākās atompatvertnes telpās pilsētas rūpnieciskajā rajonā. Tā pamatuzdevums ir iepazīstināt apmeklētājus ar dzīvi Padomju Savienības okupētājā Lietuvā, lai gan ekspozīcijā arī ir iekļautas lietas, kas ilustrē starpkaru perioda sadzīvi un tirdzniecību. Tomēr galvenā vērība ir veltīta Valsts drošības komitejas darbībai, it īpaši cilvēku izsekošanas praksei, piemēram, slepenajai fotografēšanai, noklausīto sarunu ierakstīšanai. Muzejs apmeklētājiem piedāvā arī iejušanos čekas spīdzinātā cilvēka un spīdzinātāja lomās, iesēžoties krēslā, kurā iespējams just fiziskas sāpes, vai rīkojoties ar sāpju izraisīšanas iekārtu. “Atombunkurs” lepojas arī ar plašu gāzmasku un pretgaisa signalizāciju kolekciju. Apmeklētājiem iespējams ielūkoties arī padomju zobārsta kabinetā, aplūkot tā laika fotolaboratoriju, radio aparātus un pirmos padomju periodā ražotos televizorus, Ļeņina un citu padomju vadoņu krūšutēlus un portretus. Kopumā muzejs uz padomju periodu raugās ar ironiski izklaidējošu skatu, piedāvājot faktoloģiski ļoti bagātu un vienlaikus izklaidējošu stāstu par šo pagātnei piederošo laiku.

Pētnieki un studenti apmeklēja arī Grūtas parku (Grūto parkas), kas atrodas Druskininku apkaimē. Tas ir privāts muzejs, ko izveidojis uzņēmējs Viļums Maļinausks (Viliumas Malinauskas). Šajā parkā izvietoti demontētie padomju okupācijas periodā uzstādītie pieminekļi, kas iemiesoja padomju ideoloģiju, padomju varas leģitimitātes un varenības vēstījumu. Divu kilometru garajā padomju memoriālās kultūras takā iespējams aplūkot ap 90 pieminekļu, to vidū ir gan padomju ideoloģijas atslēgfigūru Vladimira Ļeņina, Kārļa Marksa, Feliksa Dzeržinska, Josifa Staļina pieminekļi un krūšutēli, gan Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā veltītie monumenti, gan arī padomju varas Lietuvā iedibinātajiem un uzturētājiem Lietuvā (piemēram, Vincam Mickevičam-Kapsukam veltītie pieminekļi. Parkā ir iekārtota arī padomju mākslas galerija, padomju kluba-lasītavas rekonstrukcija, informācijas centrs. Ekspozīciju papildina padomju ieroči, ieslodzījuma nometņu sargtorņi un padomju perioda lokomotīves un automašīnas. Grūtas parkā atrodas arī neliels zooloģiskais dārzs, kurā mitinās kazas, truši, lamas, ķenguri, gulbji, zosis, pīles, pāvi, strausi u.c., kā arī ir pieejami bērnu spēļlaukumi. Kafejnīca piedāvā arī padomju ēdnīcu tradicionālā sortimenta nobaudīšanu. Grūtas parks jau kopš izveides ir saņēmis pretrunīgu vērtējumu, pret tā izveidi ir iestājies liels skats lietuviešu. Neraugoties uz to, šis parks pieder pie apmeklētākajiem tūrisma objektiem. Liela daļa tūristu šo vietu uztver nevis kā padomju ideoloģijas vēstures izziņas vietu, bet gan kā atpūtas un izklaides parku.

Nākamais ekspedīcijas pieturas punkts bija Druskininku pilsēta, kura kā savu identitātes zīmi piedāvā atmiņu par lietuviešu gleznotāju un komponistu Mikaloju Konstantīnu Čurļoni (Mikalojus Konstantins Čurļonis) un viņa atstāto kultūras mantojumu. Čurļona vārdā ir nosaukta Druskininku galvenā iela, pilsētā ir viņa memoriālais muzejs, gleznu reprodukciju galerija un piemineklis. Druskininku ielās un parkos ir aplūkojamas Čurļona gleznu reprodukcijas.

Ekspedīcijas pēdējā diena tika pavadīta Veisieji pilsētiņā. Ar to LU pētniekus un studentus iepazīstināja kinorežisors Jānis Streičs, kurš ir pilsētas goda pilsonis. Veisieji identitāti visspilgtāk atspoguļo majestātiskā Sv. Jurģa baznīca un koka skulptūru dārzs. Pilsētā ik gadus notiek mākslas plenērs “Veisieju pavasaris”, kurā piedalās kalēji un gleznotāji no vairākām valstīm. Tajā tapušos darbus iespējams aplūkot arī baznīcā un skulptūru dārzā. Par pilsētas tēla veidošanu un koka skulptūru nozīmi tās pagātnes vēstījumā ekspedīcijas dalībniekus stāstīja Veisiejai pilsētas mērs Zenons Sabaļausks (Zenonas Sabaliauskas) un starptautisko mākslas plenēru kurators Vitauts Žukauskis (Vytautas Žukauskas).

Ekspedīcijā piedalījās pētnieki Vita Zelče, Skaidrīte Lasmane, Marita Zitmane, Laura Ardava-Āboliņa, Roberts Vīksne un Sergii Pakhomenko, studenti Evelīna Kukarela, Anželika Litvinoviča, Rēzija Legzdiņa, Sintija Krīviņa, Elizabete Jurgelāne, Ivo Briedis, Armands Stefans Sarguns un Raimonds Škapars. Tajā iegūtie materiāli tiks izmantoti zinātniskās un populāras publikācijas, studiju kursu satura papildināšanā, kā arī semināros par Latvijas un Lietuvas memoriālajām praksēm.

Ekspedīcija notika LZP FLPP projekta “Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana” (lzp-2023/1-0237) īstenošanas ietvaros. Projekta uzmanības centrā – Uzvaras parka vēsture, šodiena un nākotne, kā arī memoriālās kultūras un komunikācijas problemātika.