Akadēmiskais centrs
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz lēnu ēku energoefektivitātes programmas attīstību: līdz 2030. gadam renovēt 7.5% daudzdzīvokļu un 3% viendzīvokļu māju, kuras ir lietderīgi renovēt līdz 2050. gadam. Arī šim nelielajam daudzumam ir iezīmēti tikai 15% nepieciešamā finansējuma daudzdzīvokļu un 0.73% viendzīvokļu mājām. Skaidrs, ka būs nepieciešamas lielas publisko un privāto ēku īpašnieku investīcijas, kuru atdeves periods būs ļoti garš. Tā kā ir jau iedibināta ES mēroga atskaitīšanās sistēma par sasniegto siltuma patēriņa un saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, apsildes sistēmu rekonstrukcijas projektu efektivitāte (siltuma daudzuma un emisiju samazinājums par rekonstrukcijā ieguldītajiem līdzekļiem) kļūst par noteicošo faktoru projektu izstrādē un finansējuma piešķiršanā.
Latvijas Universitātes (LU) starpnozaru pētnieku komanda no Eksakto zinātņu un tehnoloģiju un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, izpildot Latvijas Zinātnes padomes projektu “Pilsētas apsildes sistēmas ilgtspējīga pārvaldība saskaņā ar ES paketi Fit for 55: metodoloģijas un rīka izpēte un izstrāde” (Nr. lzp-2021/1-0108) ir izstrādājusi tiešsaistes rīku projektu efektivitātes ātrai vienkāršotai priekšizpētei un projektu variantu analīzei pirmsprojektēšanas stadijā atsevišķo ēku un projektu, kā arī kopējā programmas optimuma atrašanai. Rīka lietošana neprasa specifiskas zināšanas siltumfizikā, ekonomikā vai būvniecībā, tiek izmantots minimums datu, kuri visi ir pieejami ēku energosertifikātos un citos esošajos dokumentos. Rīks aprēķina siltuma, primārā energoresursa un dominējošo CO2 emisiju samazinājumu veikto rekonstrukcijas darbu rezultātā, nepieciešamās investīcijas un projekta efektivitāti, kā arī sekojošās apsildes izmaksu izmaiņas. Veiktie kontrolaprēkini parāda, ka izmantojot rīku iegūto rezultātu kļūdas nepārsniedz 10%, pie tam 75% gadījumu aprēķinu kļūdas ir +/- 5% robežās.
Rīks ir paredzēts lietošanai: valsts iestādēm, lai pārvaldītu ēku energoefektivitātes programmas un uzraudzītu Fit for 55 normatīvo prasību izpildi valstī; pašvaldībām, lai racionalizētu apkures sistēmu ilgtspējīgu plānošanu un pārvaldību savā teritorijā, atvieglojot noteikt prioritātes un līdzsvarot rīcību, kā arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai pieņemtu objektīvus lēmumus savu īpašumu modernizēšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
Ēku apsildes energoefektivitāte Fit for 55 ietvaros ir daļa no enerģijas taupīšanas pasākumiem, kas ir atrisināma tikai ar visu daudzlīmeņu pārvaldības dalībnieku līdzdalību, ietverot visus varas mērogus: globālo, Eiropas, nacionālo un vietējo, kā arī organizēto pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus un mājsaimniecības. Analīze, kas balstīta uz četru publiskās pārvaldes organizācijas principu – ilgtspējības, solidaritātes, subsidiaritātes un proporcionalitātes pielietojumu kompetenču sadalē Fit for 55 īstenošanai, parāda, ka bez ES noteiktā pienākuma savu īpašumu zaļajā transformācijā un valsts noteiktā pienākuma teritoriju plānošanā pašvaldībai ir mediatora loma uzņēmēju un mājsaimniecību iesaistīšanā, kā arī vēlama lielāka pašvaldību loma ES un nacionālās politikas konsultēšanā un līdzlemšanā. Bez plašas privātā finansējuma iesaistīšanas Fit for 55 mērķi nav sasniedzami.
Saistībā ar Fit for 55 uzdevumiem ēku enerģijas veiktspējas veicināšanā izpētīta grupu interešu līdzsvarošanas problēma racionālās izvēles teorijas tuvinājumā. Parādītas sešas dilemmas, kas jāatrisina attiecībā uz pašvaldības autonomo politiku, kura īstenojama izmantojot patstāvīgos nodokļu ieņēmumus un nodrošinot vietējo interešu grupu atbalstu. Jālīdzsvaro pašvaldības lietotāju intereses:
- labākai gatavībai kara draudiem salīdzinot ar labāku gatavību zaļajai transformācijai;
- koksnes kurināmā aizstāšanai ar elektrību salīdzinot ar ekonomisku atjaunojamās enerģijas izmantošanas līmeņa saglabāšanu;
- enerģijas nabadzībā un transporta nabadzībā esošo mājsaimniecību dotēšanai salīdzinot ar produktīvas uzņēmējdarbības veicināšanu;
- elektrotransporta veicināšanai ēku renovācijas gaitā salīdzinot ar lētāku enerģijas efektivitātes sasniegšanu;
- atbalstu individuālu un kopienas enerģijas efektivitātes pasākumu nodrošināšanai vai darbībai kopējās siltumapgādes tīklu lietotāju interesēs;
- pašvaldības uzņēmumu plašākai iesaistīšanai ekonomijas nolūkā vai privātā sektora uzņēmumu iesaistīšanai sadārdzinot renovāciju.
Parādīti riski katrā no 12 prioritārajām izvēlēm. Laba politika nozīmē ne tikai ieguvēju atbalstu katrā no izvēlēm, bet arī kompensāciju zaudētājiem. Atbilstoši Kaldora-Hiksa kompensācijas principam iespēju robežās jānodrošina sinhrona kompensācija, taču lielākajā daļā gadījumu jāpārliecina zaudētājus par kopējiem sabiedrības ieguvumiem ilgtermiņā. Šim nolūkam būtiski izveidot vienkāršu ēku siltināšanas risinājumu novērtējuma rīku, kas ļautu mājokļu īpašniekiem un viņu pilnvarniekiem lemt par renovācijas uzsākšanu, bet blankām pieņemt lēmumu par tās kreditēšanu.
LU intelektuālā īpašuma izsolē ekskluzīvas tiesības izmantot un izplatīt aprēķinu metodiku un rīku ieguva SIA “DIVI GRUPA”, kura no 2025. gada to piedāvās izmantošanai.
 valstīs. Eiropas Zaļā kursa iniciatīvas un attiecīgās ES valstīm saistošās tiesību aktu priekšlikumu kopa “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55) ambiciozais emisiju samazināšanas mērķis paredz emisiju samazinājumu par 55% līdz 2030. gadam. Tas nozīmē, ka apsildes sistēmu rekonstrukcijas projektos jāsasniedz siltumenerģijas patēriņa samazinājumu par 60-70%, pie tam jāveic ne tikai masveida ēku fonda renovācija, bet arī siltumenerģijas ražošanas iekārtu un piegādes sistēmu rekonstrukcija.){kind=link}