26. novembrī plkst. 17.00 atklās Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā izdoto Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes emeritētās profesores Skaidrītes Lasmanes monogrāfiju “Dabīgais intelekts jeb Literatūras filozofija”, kur autore piedāvā sarunu par diviem radošas domāšanas veidiem – skaidru, vispārinošu, loģiski pamatotu filozofisko domāšanu un daudznozīmīgu nepabeigtību, kas iekļauta tēlainos poētikas tekstos un literāros vēstījumos.

Monogrāfijas recenzents Dr. philol. Raimonds Briedis uzsver: “Grāmatas manuskripts tapis laikā, kad skaidrāk iezīmējas robeža – pirms MI (mākslīgā intelekta) un pēc. DI (dabīgā intelekta) laiks un MI laiks. Līdz ar to grāmata ir iepriekšējas pieredzes apkopojums un popularizējums, tiklab arī fiksējums, kas rāda vienu no variantiem, kā iespējams / bija iespējams domāt par literatūru pirms MI un šobrīd uzdot jautājumu par to, kas būs. Līdz ar to “Dabīgais intelekts jeb Literatūras filozofija” būs liecība par 21. gadsimta sākumu, un Skaidrītes Lasmanes balss runās šī brīža valodā par vērtīgo, saglabājamo un uzdos jautājumus, atbildes uz kuriem nākotnes lasītājiem, iespējams,  būs zināmas.” 

Grāmata skaidro literatūras vērtējumu filozofijā, sākot no antīkās kultūras līdz mūsdienām, meklējot atbildes uz jautājumu, kā vēsturē mainījies priekšstats par literatūru. Izmantotas filozofu atziņas par literāro mākslu un tās lomu cilvēka ekoloģijā. Piedāvāta literatūras filozofiskā aina, aplūkoti atsevišķi literatūrai raksturīgi konteksti un pazīmes, kā arī noslēgumā pievienota dažu latviešu literatūras darbu refleksija. 

Autore Skaidrīte Lasmane pati sev vaicā: “Kāda ir grāmatas problēma? Kur un kādā veidā, kāpēc grāmatas virsrakstā pieteiktā divu diskursu – literatūras un filozofijas – saiknē saskatāma problēma? Kas problemātisks ir divu domāšanas veidu, diskursu un valodas prakšu attiecībās? Kāpēc tieši šo divu vēsturisko pieredžu klātbūtnei pievērsta uzmanība? Vai tāpēc, ka tās vairs nepārstāv pašu modernāko domāšanas veidu? Tāpēc, ka tās izzūd īso stāstiņu, reklāmu, digitālās komunikācijas intensitātē un pazūd viegli pieejamās informācijas bezgalībā? Kas ar to samazināšanos vai transformāciju iegūts un kas zaudēts intelektuālā un emocionālā pieredzē? Vai abi diskursi ir tikai pagātne? Biezu grāmatu un filozofisku traktātu laiks pagājis? Vai sarežģītu tekstu un diskursu prakse neatbilst sociālo platformu komunikācijai? Kādu pienesumu tautsaimniecībai var sniegt literatūras un filozofijas attiecību pētījums? Pragmatiskais modernisms pieļauj arī šādu jautājumu.” 

Grāmatas atvēršanas svētki notiks š. g. 26. novembrī plkst. 17.00 Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, 2. stāva zālē (215. telpā). 

Monogrāfijas sagatavošanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Universitāte un AS “Antalis”. 

Dalīties