Noticis seminārs par pagātnes traumu stāstīšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzejā

Seminārā piedalījās arī LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) maģistra studiju programmas “Komunikācijas zinātne” un “Bibliotēkzinātne un informācija” studenti. Tajā tika runāts par Latvijas pagātnes traumatisko notikumu stāstīšanu laikmetīgās mākslas formā un mākslinieka daudzveidīgajām iespējām izstāstīt savu un savas ģimenes stāstu ar viņa rīcībā esošajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Lauras Veļas izstāde “Ievainotā atmiņa” piedāvāja diskusijas telpu par padomju represīvo institūciju īstenotās Latvijas iedzīvotāju deportāciju izraisītās traumas ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Māksliniece, iepazīstinot pētniekus un studentus ar izstādi, uzsvēra, ka tā nav vēsturisko notikumu atspoguļojums, bet refleksija par to sekām mūsdienās un rosinājums dziedināt latviešu sabiedrības ievainoto kolektīvo atmiņu.

“Lauras Veļas personālizstāde “Ievainotā atmiņa”  ir ārkārtīgi spēcīgs un nozīmīgs vēstījums, kas pieskaras gan dziļi personīgiem, gan kolektīviem jautājumiem, kas bieži paliek noklusēti. Kultūrtraumas mantošana atklāj, cik cieši esam saistīti ar pagātni un cik lielā mērā tā ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, emocijas un savstarpējās attiecības. Šīs tēmas izzināšana prasa ne tikai intelektuālu iesaisti, bet arī emocionālu drosmi, jo tā uzrunā sāpju un izdzīvošanas stāstus, kas nereti tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Projekts dod iespēju ne tikai izprast šo fenomenu, bet arī veidot dialogu, kas var palīdzēt dziedināšanai un emocionālam savienošanās procesam gan individuāli, gan kolektīvi,” pēc izstādes apmeklējuma un sarunas ar mākslinieci seminārā atzina maģistra studiju programmas “Komunikācijas zinātne” 1. kursa studente Elīza Puriņa.

Maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa studente Kerīna Venskus stāstīja: “Māksliniece šo Latvijas vēsturei drūmo notikumu ir apgaismojusi ar cerības staru. Ideāls atspoguļojums šim ir pašas mākslinieces teiktais, ka mēs esam nevis upuri, bet izdzīvotāji. Redzama personiska pieeja valsts mēroga notikumam, kas parāda, cik ļoti šis notikums skar un ir aktuāls ikkatram latvietim. Izstāde satur sevī vairākus elementus no izsūtīšanas procesa – lietas faili, bērzu tāsis, tīri ikdienišķas lietas Sibīrijā un citviet izsūtīto dzīvē, bet tas viss ir pavērsts no cerības, atziņu un personīgās lēcas, kas aizskartu jebkuru apmeklētāju vairāk nekā vienkāršs paša notikuma faktisks atspoguļojums. Izstādes centrā ir viena no viskreatīvākajām tās daļām – izstrādāta galda spēle, kas ļauj iejusties izsūtītā ādā jebkuram un izmēģināt savu veiksi izdzīvošanā. Kā no mākslinieces stāstītā, katras personas stāstā lielu lomu spēlēja veiksme, tas arī redzams izstrādātās galda spēles gaitā. Pavisam negaidīti iesaistīts ir arī psiholoģiskais aspekts. Šī traģiskā notikuma trauma parādās mūsos no paaudzes paaudzē. Pat neapzinoties mēs izdzīvojam mūsu senču piedzīvotos notikumus un dzīvojam ar to sekām. Iesaku ikvienam latvietim apmeklēt šo izstādi, ja tas iespējams, jo tā rada pavisam reālu priekšstatu par sausiem faktiem, ko par šo notikumu māca skolās.” 

Savukārt maģistra studiju programmas “Komunikācijas zinātne” 2. kursa studente Laura Laķe atzina, ka viņai Lauras Veļas izstāde lika domāt par savas ģimenes likteni – par vectētiņu un par viņa lēģerī pavadīto laiku. Laura arī piezīmēja, ka “pati vectētiņu satikusi neesmu, tāpēc savā veidā arī es esmu daļa no šī atmiņu “ceļošanas” procesa. Visu, ko zinu, man reiz (at)stāstījusi vecmamma. Viņa ar vectēva piedzīvoto teroru un nepieciešamību izdzīvot jebkuros apstākļos allaž dalījās caur savām interpretācijām. Līdz ar to zinu, ka manās atmiņās gulst deportācijas radītā trauma ģimenei, bet faktuāli precīzāks notikumu izklāsts par viņa gaitām man paliks neizdibināts”. “Kamēr Krievijas vadonis Vladimirs Putins turpina plosīt Ukrainas tautu un zemi, paši sev un citiem tās sabiedrotajiem atkal un atkal solām – nekad neaizmirst. Mākslinieces Lauras Veļas izstādē “Ievainotā atmiņa” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā spoguļojas pagājušā gadsimta 40. gadu sāpju saēstās deportāciju sejas. Tās uzrunā un, šķiet, aicina neaizmirst par despotu izpostītām dzīvēm. ... Kāda ir mūsu kolektīvajā atmiņā gulstošo mūžīgo sēru un aizvainojuma cena?,” piebilda Laura Laķe.

Maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa studente Elīna Jurberga īpaši uzsvēra tikšanās ar mākslinieci Lauru Veļu lielo nozīmi. Viņa sacīja: “Tikšanās ar mākslinieci Lauru Veļu viņas izstādē “Ievainotā atmiņa” bija ļoti vērtīga un interesanta. Iespēja tikties ar mākslinieci un dzirdēt par izstādes tapšanu un katra mākslas darba tapšanas stāstu ļāva daudz plašāk palūkoties uz izstādi un tās nozīmi mākslinieces dzīvē un darbā, vienlaikus ļaujot mākslas darbiem iegūt pievienoto vērtību. Šī tikšanās man personīgi ļāva atskārst, cik vērtīga ir mākslinieka klātbūtne izstādē, – māksliniece un viņas stāsts par izstādes veidošanu man palīdzēja uz mākslas darbiem palūkoties “dziļāk” un daudz personiskāk, vienlaikus ļaujot izvērtēt savas attiecības ar manām atmiņām par aizgājušo, kā arī palūkoties plašāk uz manu personīgo interesi par manas dzimtas likteņiem un kādām šo likteņu radītajām sekām, kas jūtamas vēl šodien.”

Seminārs LNMM notika, pateicoties LZP FLPP projekta “Rīgas Uzvaras laukuma pār-stāstīšana” (lzp-2023/1-0237) īstenošanai. Tajā veikto pētījumu uzmanības centrā – Uzvaras parka vēsture, šodiena un nākotne, memoriālās kultūras un komunikācijas problemātika, kā mūslaika stāstīšanas un pagātnes pār-stāstīšanas prakses.