Akadēmiskais centrs
Ekonomika stabilizējas un 2025. gadā prognozē mērenu izaugsmi
2024. gadā Ekonomikas attīstību Latvijā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā nenoteiktība un vājš ārējais pieprasījums. Lai arī ekonomika ir adaptējusies jaunajiem apstākļiem, inflācijas tempi ir stabilizējušies un atrastas jaunas piegāžu ķēdes, iekšzemes kopprodukts saglabājās 2023. gada līmenī. LV PEAK ekspertu ieskatā 2025. gadā gaidāma mērena ekonomikas izaugsme, ko veicinās Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju pieaugums un eksporta kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ, kā arī privātā patēriņa straujāks pieaugums.
Ekonomikai atgūstoties, 2025. gadā inflācija būs nedaudz augstāka nekā 2024. gadā. Inflāciju ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaulē, kā arī augošais pieprasījums, jo sagaidāms, ka turpināsies algu kāpums.
Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, LV PEAK eksperti norāda uz nepieciešamību aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu.
Šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsmi kavē nepietiekams finansējums uzņēmējdarbībai, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Nepieciešami ieguldījumi pētniecībā, cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidē, ka arī kapitāla tirgus attīstībā.
“Ekonomikas barometra dati liecina par ekonomikas kursa pakāpenisku maiņu straujākas izaugsmes virzienā. Valdības izaicinājums ir veicināt šobrīd vēl trauslo izaugsmi, sekmējot inovācijas, uzlabojot biznesa klimatu un cilvēku dzīves kvalitāti,” uzsver LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka.
Jaunieši gatavi izaicinājumiem darba tirgū
Sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS īstenota Latvijā trešā Jauniešu noskaņojuma aptauja, lai izprastu, kā jūtas gados jaunā ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa. Ar aptaujas palīdzību noskaidrots jauniešu viedoklis par ekonomikas attīstības perspektīvām, viņu konkurētspēju darba tirgū, kā arī personīgo labklājību un drošību par nākotni.
Jauniešiem ir virkne izaicinājumu karjeras sākumposmā un tādēļ viņu konkurētspēju darba tirgū kavē virkne faktoru. Kā būtiskākie aptaujā minēti finansiālo līdzekļu trūkums, grūtības savienot darbu ar mācībām, grūtības savienot mācības ar ģimenes dzīvi un motivācijas trūkums. Tieši motivācijas jautājums ir būtisks kontekstā ar to jauniešu daļu, kas nestrādā un nemācās - iepriekšējā gadā jau izskanēja, ka šādu jauniešu skaits varētu būt ap 27 tūkstošiem. Tomēr svarīgi pieminēt, ka 28% jauniešu nekas nekavē iegūt jaunas zināšanas un viņi aktīvi realizē savu potenciālu mācībās un karjerā.
“Priecājos redzēt, ka jauniešu ieskatā jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ir nepieciešama visa mūža garumā – pēc aptaujas datiem šim apgalvojumam piekrīt turpat vai 98% jauniešu un tas, protams, ir ārkārtīgi svarīgi domājot par konkurētspēju ilgtermiņā. Jaunieši arī pozitīvi raugās uz iegūto zināšanu un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, kas sniedz viņiem stabilas pozīcijas darba tirgū šodien un nākotnē,” pārliecināts LU ESZF dekāns prof. Jānis Priede.
Eksports – ekonomikas balsts izaicinājumu laikā
Pasākumā prezentēts arī “Eksporta barometrs”, kuru izstrādājusi Latvijas eksportētāju asociācija “The Red Jackets”. Šis barometrs ir pirmais vienotais eksporta datu atspoguļošanas rīks Latvijā, kas ilustrē eksporta kopainu un dod iespēju eksporta rādītājus izzināt padziļināti.
“Eksports šobrīd piedzīvo lielus izaicinājumus, bet turpina būt centrālais nodokļu maksātājs un ekonomikas virzītājspēks,” uzsver Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns. “Šobrīd redzam, ka Latvija produktivitātē zaudē mazāk kā Lietuva un Igaunija, tomēr visas Baltijas valstis zaudē attiecībā pret ES. Latvija paliek mazāk konkurētspējīga eksporta tirgos līdz ar augošajām darba izmaksām, tomēr svarīgi atcerēties, ka eksportējošie uzņēmumi ir lielāki, stabilāki un labāki darba devēji, jo jākonkurē pasaules tirgos par talantu piesaisti,” skaidro K.Rožkalns.
Ar pilno “Ekonomikas barometra” ziņojumu, kā arī Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātiem var iepazīties LV PEAK mājaslapā, bet “Eksporta barometra” dati publicēti Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” tīmekļvietnē.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīcas LV PEAK” (LV PEAK) pētnieki vakar prezentēja sestā “Ekonomikas barometra” un trešās Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātus. Šogad pasākumā izklāstīti arī Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” izstrādātā “Eksporta barometra” dati.){kind=link}