LU konference
"Lai gan cilvēkus bieži raksturo kā racionālas būtnes, viņu uzvedību daudz biežāk nosaka ieradumi, tradīcijas un sociālie faktori. Tas attiecas arī uz atkarību izraisošu vielu lietošanu, jo lielākā daļa cilvēku apzinās alkohola un cigarešu kaitīgumu, tomēr turpina tās lietot. Aizliegumi un ierobežojumi ne vienmēr ir efektīvi – dažkārt tie pat izraisa pretēju reakciju. Cilvēku izvēles biežāk ietekmē vēlme iekļauties kādā grupā, rituāli, ikdienas paradumi vai vēlme uzsvērt savu atšķirību no citiem," stāsta ESZF profesore Aija Zobena.
Mēģinot risināt atkarības problēmas sabiedrībā, lēmumu pieņēmēji lielākoties uz tām raugās no makro perspektīvas – tirgus regulējums, lietošanas nosacījumi, ko drīkst un nedrīkst tirgot, kas ir un kas nav pieejams dažādām sociālajām grupām. Taču vienlaikus svarīgi ir saprast, kā šie ierobežojumi iedarbojas mikrolīmenī – pēc kādiem kritērijiem cilvēki vadās savās ikdienas izvēlēs. Tieši sociālie un kultūras faktori visvairāk ietekmē ikdienas ieradumu veidošanos: attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvojam kopā, satiekamies skolā, darbā, uz ielas – īpaši ar tiem, kas mums ir nozīmīgi.
LU pētniece un biedrības “Resiliences centrs” valdes locekle Aiga Romāne-Meiere uzsvēra: "Latvijā dažādas atkarību izraisošas vielas jauniešiem ir ļoti viegli pieejamas – gan ar sociālo tīklu starpniecību, gan pat skolās. Skolēni paši labi zina, pie kā vērsties. Daļai jauniešu vielu lietošanas pamatā ir sociālas problēmas – nabadzība, piedzīvota vardarbība vai pamešana novārtā. Vielu lietošana viņiem kļūst par veidu, kā aizbēgt no sarežģītas pieredzes un nepatīkamām emocijām. Šādos gadījumos tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi vairs nestrādā – ir nepieciešama cita veida palīdzība. Jaunieši, kuriem ir uzkrāta negatīva pieredze daudz ātrāk nonāk līdz vielu lietošanai, un viņiem parasti trūkst atbalsta personas, tomēr ierobežojumiem ir nozīme – tie var kalpot kā papildu šķērslis tiem, kuri vēl tikai domā par vielu lietošanu. Jo ilgāk tiek atlikta pirmā izmēģināšanas reize, jo lielāka iespēja, ka jaunietis tās nesāks lietot vispār."
Lai efektīvāk mazinātu atkarību izraisošo vielu radīto kaitējumu sabiedrībā, eksperti rosina domāt ne tikai par aizliegumiem un sodiem, bet arī par kaitējuma mazināšanas pieeju. Tā paredz, ka nevis cenšanos pilnībā izskaust vielu lietošanu, bet gan risku mazināšanu, aizstājot kaitīgākas vielas ar mazāk kaitīgām un pielāgojot palīdzību reālajai s
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieku organizētajā diskusijā "Kā politiskā regulējuma un tirgus pārmaiņas ietekmē atkarību izraisošo vielu lietošanu sabiedrībā?".){kind=link}