LU konference
Pavisam 16 dažādu mācību priekšmetu valsts olimpiādēs piedalījās vairāk nekā 30 000 skolēnu. Ekonomikas olimpiāde, tāpat kā pārējās, notika trijos posmos. Pirmais norisa skolās. Otrais jeb novadu posms notika tiešsaistē. Bet trešais jeb valsts līmeņa olimpiādes posms norisinājās ESZF klātienē 20. februārī. Tajā piedalījās aptuveni 70 vecāko klašu (10. - 12.) skolēnu, kas ieguvuši labākos rezultātus iepriekšējā posmā. 22 no dalībniekiem tika godināti noslēguma sarīkojumā, pasniedzot viņiem I, II un III pakāpes diplomus un sveicot arī atzinību izpelnījušos. Uzsverot viņu darba nozīmi, pasākumā tika cildināti arī olimpiādes laureātu pedagogi.
Šogad Ekonomikas valsts olimpiādes tēma bija “Mākslīgā intelekta loma ekonomikas transformācijā”. “Katru gadu izvēlamies kādu no lielākajām aktualitātēm,” skaidro Ekonomikas olimpiādes žūrijas komisijas priekšsēdētājs, LU ESZF lektors Mārtiņš Danusēvičs. “Jautājumi lielākoties bija par mākslīgā intelekta izraisīto ietekmi un sekām darba tirgū, produktu izstrādē, izmaksu izmaiņās un konkurencē. Aicinājām jauniešus koncentrēties uz mākslīgā intelekta izplatības pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem, kurš būs ieguvējs, bet kurš zaudētājs. Visos olimpiādes posmos cenšamies ne tik daudz testēt erudīciju, bet vairāk vērtējam spēju izprast situāciju, analizēt un argumentēt savu viedokli.”
Olimpiādes rīkotājs atzīst, ka kopumā skolēnu zināšanu līmenis ir patīkami stabils. Par to, ka jautājumi nebija no vieglajiem, liecina tas, ka neviens skolēns nevienā olimpiādes posmā nesaņēma 100% vērtējumu. Pēdējā olimpiādes posmā maksimālais vērtējums bija ap 75% no iespējamā. Priecē arī tas, ka sācis pieaugt dalībnieku skaits.
Lai arī ģeogrāfiski olimpiādē dominē Rīga, tomēr vienmēr olimpiādē ir pārstāvēti visi Latvijas reģioni. M. Danusēvičs uzsver: “Visos Latvijas reģionos ir entuziasma pilni skolotāji, kas gadu no gada atrod jaunus talantus un sūta uz olimpiādi.” Pēdējā olimpiādes posmā bija pārstāvēti visi Latvijas reģioni - no Nīcas līdz Alūksnei, no Krāslavas līdz Engurei. LU ESZF bija pulcējušies talantīgākie skolēni no vairāk nekā 20 Latvijas pilsētām.
Astoņi no Ekonomikas valsts olimpiādes uzvarētājiem, kas ieguva visaugstāko vērtējumu - I un II pakāpes diplomus – kā balvu saņēma arī ESZF piešķirto garantēto budžeta vietu LU bakalaura studiju programmās "Biznesa vadība", "Ekonomika" un "Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija" ārpuskonkursa kārtībā. Starp viņiem ir Grēta Volkoviča, Dmitrijs Mironovs, Raivis Ošis, Lauma Kotāne un Artūrs Taube no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Artis Lipša no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Dāvids Āķis no Rīgas 40. vidusskolas un Patrīcija Andersone no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas.
“Turpiniet mācīties, eksperimentēt un ne tikai konkurēt, bet arī sadarboties,” sveicot olimpiādes uzvarētājus, teica M. Danusēvičs. “Latvijai ir nepieciešami jaunieši, kas spējīgi domāt globāli un rīkoties lokāli – piesaistīt investīcijas šeit, dibināt jaunuzņēmumus un pilnveidot publiskās pārvaldes sistēmas. Lepojamies ar jums un gaidām nākamos sasniegumus – ekonomikā, biznesā un valsts pārvaldē!”
Ekonomikas valsts olimpiādi rīko Valsts izglītības un attīstības aģentūra sadarbībā ar LU ESZF, kas pasākuma norisi atbalsta kopš 2010. gada, piedaloties gan tā satura (uzdevumu, testu un situāciju) sagatavošanā, gan olimpiādes organizēšanā fakultātes telpās.
Olimpiādes mērķi ir padziļināt un paplašināt ekonomikas stundās un ārpusstundu darbā iegūtās skolēnu zināšanas un prasmes, rosināt viņu zinātkāri, kā arī veicināt ekonomisko procesu izpratni.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) bakalaura programmās.){kind=link}