Kurš uzvarēs: Mākslīgais intelekts vai dezinformācija?

Diskusija pulcēja pētniekus, politikas veidotājus, sociologus, mediju profesionāļus un vadošos mākslīgā intelekta ekspertus, lai apspriestu, kā mākslīgo intelektu var izmantot cīņā pret dezinformāciju tādās kritiski svarīgās jomās kā klimata pārmaiņas, karš Ukrainā, digitālās noturības stiprināšana un demokrātisko vērtību aizstāvēšana visā Eiropas Savienībā.

Pasākuma laikā notika divas intensīvas diskusijas ar provokatīviem jautājumiem, kā arī interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju.

Atklājot pasākumu, asoc. prof. Ivars Ijabs uzsvēra, cik svarīgi ir nekavējoties rīkoties cīņā pret viltus ziņām: "Rīki, ar kuriem tiek izplatīta dezinformācija, kļūst arvien izsmalcinātāki, un līdz ar to arī tiem, kuri cīnās pret viltus ziņām, dezinformāciju un sagrozītiem faktiem, jābūt gataviem reaģēt ar līdzvērtīgu izsmalcinātību. Tā ir cīņa par mūsu demokrātiskajām Eiropas vērtībām, ko mēs kopīgi aizstāvam, un stratēģiski pielietots mākslīgais intelekts var būtiski palīdzēt cīņā pret dezinformāciju un medijpratības uzlabošanā, īpaši Eiropas jauniešu vidū. Mūsdienu izaicinājumi prasa modernus rīkus, un tādas iniciatīvas kā “AI4Debunk” nepārprotami virzās pareizajā virzienā – piedāvājot radošu, mūsdienīgu un ļoti nepieciešamu atbildes mehānismu informācijas pieejamībai, ko neapdraud pret-Eiropas retorika.”

Prof. Inna Šteinbuka iepazīstināja ar pētniecības projekta “AI4Debunk” mērķiem un līdzšinējiem sasniegumiem, uzsverot tā nozīmi izpratnes veicināšanā, medijpratības attīstībā un uz pierādījumiem balstītu vadlīniju izstrādē mākslīgā intelekta izmantošanai cīņā pret dezinformāciju.
"Cīņa pret dezinformāciju prasa vairāk nekā tikai tehnoloģiskus risinājumus – tā pieprasa ciešu sadarbību starp zinātniekiem, politikas veidotājiem un sabiedrību. Ar projektu “AI4Debunk” mēs vēlamies būtiski mainīt pieeju šai cīņai, veicinot uzticamu tiešsaistes vidi un izstrādājot mākslīgajā intelektā balstītus, cilvēkcentrētus rīkus. Mūsu mērķis ir aizsargāt demokrātiskās vērtības un veidot informētu, noturīgu sabiedrību digitālajā laikmetā. Mēs stingri ticam, ka digitālajām tehnoloģijām ir jāstiprina demokrātija, nevis jāapdraud tā," uzsvēra profesore.

Pasākumā notika dinamiska domu apmaiņa, atkārtoti apliecinot nepieciešamību pēc starpnozaru sadarbības, elastīgiem politikas ietvariem un ilgtspējīgas sabiedrības iesaistes, lai efektīvi risinātu dezinformācijas izaicinājumus mūsdienu Eiropā.

Dr. Kevins El Haddads (Kevin El Haddad, Monsas Universitāte, Beļģija) sniedza pārskatu par projekta “AI4Debunk” izstrādātajiem tehnoloģiskajiem rīkiem un izvērtēja pašreizējo sistēmu gatavību straujās mākslīgā intelekta, īpaši ģeneratīvā, attīstības kontekstā. Viņš arī analizēja tehniskās pieejas, kas var palīdzēt ierobežot dezinformācijas izplatību.

Jans Kragts (Jan Kragt, Innovative Power, Nīderlande) akcentēja izglītības lomu un sabiedrības informēšanas rīku aktualitāti, ņemot vērā dezinformācijas taktiku straujo attīstību. Viņš prezentēja efektīvas stratēģijas dezinformācijas apkarošanai un vizualizēja tās ar divām īsām animācijām, piešķirot diskusijai papildu dinamiku.

Dr. Paskalīna Gaborita (Pascaline Gaborit, Pilot4Dev, Beļģija) prezentēja secinājumus, kas iegūti konsultācijās ar ieinteresētajām pusēm un ekspertiem, identificējot efektīvākos risinājumus dezinformācijas apkarošanai. Viņa izklāstīja praktiskus pasākumus viltus naratīvu mazināšanai un sabiedrības noturības stiprināšanai, īpašu uzmanību pievēršot klimata dezinformācijas radītajiem riskiem un uzsverot nepieciešamību pēc uz pierādījumiem balstītas pieejas..

LU ESZF vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa pievērsās galvenajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar dezinformāciju par karu Ukrainā. Viņa arī akcentēja tās sabiedrības grupas, kas ir visvairāk pakļautas mērķētām dezinformācijas kampaņām, un uzsvēra pielāgotu pretpasākumu nepieciešamību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks izklāstīja Eiropas Komisijas prioritātes un gaidāmo politiku dezinformācijas apkarošanā, noslēgumā iezīmējot galvenās atziņas noturības stiprināšanai un cīņai pret dezinformāciju.

Pētniecības projektu "Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai" (Participative Assistive AI-powered Tools for Supporting Trustworthy Online Activity of Citizens and Debunking Disinformation jeb "AI4Debunk") realizē starpdisciplinārs konsorcijs LU vadībā. Tajā ietilpst 13 partneri no astoņām valstīm, lai īstenotu kopīgu misiju – veidot uzticamas tiešsaistes aktivitātes un mākslīgā intelekta rīkus, kas palīdzētu pasargāt cilvēkus no dezinformācijas. Projekta īstenošanu finansē Eiropas Savienības programma “Apvārsnis Eiropa”. Projekta tīmekļvietne: https://ai4debunk.eu/.