ESZF pētnieki: jāceļ iedzīvotāju finanšu pratība un jāveic ieguldījumi savai pensijai

ESZF pētījums “Iedzīvotāju finanšu pratība un pensiju sistēmas ilgtspēja Latvijā” ir viens no 11 LU Attīstības programmas ar lielu ietekmi projektiem, kurus sākts īstenot 2025. gadā un kuri risina Latvijai aktuālus izaicinājumus.

“Pētījums ir par finanšu pratības ietekmi uz pensiju sistēmu. Pētījumā pievērsāmies tam, ko katrs varam darīt jau tagad,” uzsver pētījuma vadītāja, viena no foruma organizatorēm, LU ESZF prof. Ramona Rupeika-Apoga. “Galvenā doma – ja katrs parūpēsimies par savām vecumdienām, tad arī sistēmai būs vieglāk. Ja cilvēks jau no jaunības sāks domāt, kā veidos savu investīciju portfeli, nodarbosies ar investīcijām, tad, sasniedzot pensijas vecumu, papildus tam, ko sniedz valsts, viņš varēs nodrošināt sev labu dzīves līmeni. Salīdzinot trīs Baltijas valstis, secinājām, ka Latvijā finanšu pratība ir viszemākajā līmenī. Pētījumā pierādījās, ka ir sakarība starp finanšu pratību un to, vai cilvēkam ir vai nav izveidots investīciju portfelis. Cilvēki, kam ir ieguldījumi, jūtas labāk sagatavojušies pensijas laikam. Latvijā ir ne tikai Baltijā viszemākā finanšu pratība, bet arī viszemākais finanšu portfeļa esamības līmenis. Mūsu iedzīvotāji salīdzinoši investē vismazāk.”

Lai arī atmiņā ir dažādi bēdīgi gadījumi – ienākumu zaudēšana 90. gadu reformu laikā, Bankas Baltija likvidācija, 1998. gada un 2008. gada krīze, ir inflācija, krīzes nāk un iet, bet vienalga ir jāturpina veidot investīciju portfeli, tas jādiversificē, sadalot riskus, - norāda R. Rupeika-Apoga. Viņa min, ka tagad iesaka taču arī tādas investīcijas, kas mazāk korelē ar finanšu tirgiem - pirkt zeltu, nekustamos īpašumus -  kaut kur zaudējam, bet kaut kur arī nopelnām.

Viens no galvenajiem ieteikumiem politikas veidotājiem, kas izskanēja 10. jūnija forumā un kas izriet no šā ESZF pētījuma – saprotot, ka mūsu pensiju sistēma nav ilgtspējīga, papildus tām reformām, ko var veikt valsts ar nodokļiem u.tml., - jāveicina, lai katrs iedzīvotājs ir atbildīgs un rūpējas par savu nākotni, izglītojoties un sākot investēt. R. Rupeika-Apoga pati pazīst piecdesmitgadīgus cilvēkus, kas līdz šim nav investējuši, bet, noklausījušies kursus (tādus piedāvā arī LU ir arī Profesionālas pilnveides akadēmija), sākt to darīt. Sākt nekad nav par vēlu. 

Pētījuma līdzautore ESZF prof. Svetlana Saksonova, prezentējot rezultātus, akcentē: “Mūsdienu pasaulē finanšu pratības līmenis kļūst par galveno faktoru, lai sasniegtu gan personīgo, gan sabiedrības labklājību. Kā liecina mūsu un arī Latvijas Bankas veiktie pētījumi, finanšu pratība ir pamatā un tajā balstās finansiālā pārliecība, finansiālā drošība, finansiālā neatkarība un augšējā līmenī esošā finansiālā labklājība, par ko sapņo visi cilvēki.”

Savukārt ESZF lekt. Larisa Bule norāda, ka Latvijā uzkrājumus veido iedzīvotāju mazākums: “Pētījumā redzam, ka uzkrājumu nav aptuveni 25 % respondentu. Viennozīmīgi negatīvs ir fakts, ka sabiedrībā valda skeptiska attieksme pret pensiju nākotni, jo ievērojama daļa Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas viņiem vispār nebūs vai nenodzīvos līdz tai. Finanšu pratība daudz var palīdzēt pensiju sistēmas stiprināšanai, bet nedrīkst būt arī tā, ka cilvēks veido uzkrājumus baiļu dēļ vai tāpēc, ka neuzticas pensiju sistēmai. Jāveicina finanšu pratība, uzkrājumu veidošana, bet vienlaikus jāvairo arī uzticība pensiju sistēmai, jo tikai tagad tā strādās.”

Viens no riskiem ir pensiju sistēmas ilgtspēja. Saskaņā ar 2024. gada “Ageing Report” prognozēm laikposmā līdz 2070. gadam pensiju aizvietošanas likme Latvijā samazināsies no 56% (2022. gadā) līdz 24%. 

“Lai paaugstinātu pensiju atvietojumu jeb adekvātumu, kas jau šobrīd Latvijā nav augsts un nākotnē tas samazināsies, Labklājības ministrijā tiek strādās pie “bāzes pensijas” pakāpeniskas ieviešanas,” skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. “”Bāzes pensija” būtu regulārs papildus ienākums mūsu visa darba mūžā nopelnītajai pensijai, kuras apmērs atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Bāzes pensiju” izmaksātu no valsts pamatbudžeta, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

Patlaban Latvijā cilvēki saņem mūža laikā nopelnīto pensiju, ko izmaksā no speciālā budžeta. Ja aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par valstī noteikto minimālo apmēru, tad līdz minimālajam līmenim pensiju nodrošina valsts pamatbudžets. Jāpiebilst, ka ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā krītas adekvātuma jeb pensijas atvietojuma līmenis. Bet arī tagadējie trīsdesmitgadnieki bez pensijas nepaliks, jo pensiju sistēma Latvijā ir finansiāli stabila. “Bāzes pensijas” ieviešanai ir nepieciešami papildu līdzekļi no valsts pamatbudžeta. Tāpēc kopīgi ar Finanšu ministriju ir jāmeklē risinājums. Mūsu optimālākais variants ir bāzes pensiju veidot tādu, lai nākotnē pensijas atvietojuma līmeni saglabātu vismaz esošajā līmenī. Bet tas ir atkarīgs no valstī pieejamiem finanšu resursiem.”

LM pārstāve atbalsta finanšu pratības līmeņa celšanas nepieciešamību valstī, jo pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, no kuriem otrā un trešā līmeņa nauda tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgos, līdz ar to cilvēku finanšu pratības līmenis ir ļoti svarīgs attiecībā uz tiem.

Forumā norisinājās ar viedokļiem un idejām bagāta domapmaiņa paneļdiskusijā, kurā piedalījās Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aiga Rullere, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps un “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Forums tika organizēts LU lielas ietekmes pētniecības projekta “Iedzīvotāju finanšu pratība un pensiju sistēmas ilgtspēja Latvijā” ietvaros. LU Attīstības programma ar lielu ietekmi uzsākta 2025. gadā. Tās pilotprojekta laikā LU tiks realizētas 11 nozīmīgas pētniecības iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt globāli un Latvijai aktuālus izaicinājumus. Attīstības programmas ir radītas, lai veicinātu LU akadēmisko struktūrvienību sadarbību un piesaistītu sabiedrības uzmanību nozīmīgām, zinātniskos pētījumos balstītām iniciatīvām. Atbalstītie projekti sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības un ekonomikas attīstībā, vienlaikus sekmējot zinātnes izcilību un inovācijas.