LU konference
"Latvijas iesaiste Eiropas sociālā pētījuma aptaujās ir kļuvusi par stabilu pamatu, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu gan akadēmiskajai saimei, gan politikas veidotājiem un plašākai sabiedrībai," norāda ESS nacionālais koordinators Latvijā, LU ESZF vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins. "Šis instruments ļauj mums vērot un izprast sabiedrības sociālās attieksmes un vērtības ilgtermiņā, atklājot ceļu, pa kuru kopīgi virzāmies. Tāpat redzam valsts pārvaldes interesi ne tikai sekot līdzi ESS datu atziņām, bet arī aktīvi izmantot tās, veidojot un pilnveidojot politiku dažādās nozarēs."
ESS 11. kārtas datu kopa, aptaujas anketa un cita pētījuma dokumentācija publicēta ESS Datu portālā un ir brīvi pieejama bez maksas, reģistrējoties ar e-pasta adresi.
ESS ir starptautisks salīdzinošs socioloģisks pētījums, kas tiek realizēts Eiropā kopš 2001. gada. Pētījuma īstenošanai ik pēc diviem gadiem vairāk nekā 25 valstīs tiek veiktas tiešās intervijas, aptaujājot iedzīvotājus pēc nejaušības principa, lai nodrošinātu izlases reprezentativitāti. ESS starptautiskā vadošā grupa darbojas Londonas Pilsētas universitātes (City St George's, University of London) ESS direktora, profesora Rorija Ficžeralda (Rory Fitzgerald) vadībā.
ESS dati ietver atbildes uz vairāk nekā 300 jautājumu, kas ļauj novērtēt Eiropas valstu iedzīvotāju attieksmes un uzvedību dažādās jomās. Šie jautājumi fokusējas uz plašsaziņas līdzekļu patēriņu, institucionālo un sociālo uzticēšanos, demokrātiju, valdību un politiku, nacionālo un etnisko identitāti, veselību un labklājību, sociālo dzīvi, drošību, diskrimināciju, imigrāciju, klimatu, reliģiju un virkni demogrāfisko indikatoru. Papildus šīm jomām 11. kārtā pirmoreiz iekļauts tematisks jautājumu bloks par dzimumu līdztiesību Eiropā. Turklāt atkārtoti tika izzināta veselības nevienlīdzība, analizējot riskantu uzvedību un sociālos apstākļus kā nozīmīgus veselības stāvokļa faktorus.
ESS 11. kārtas pētījumu Latvijā organizēja un koordinēja LU zinātnieku grupa: LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks un pētījuma nacionālais koordinators Jurijs Ņikišins, vadošais pētnieks Mareks Niklass, pētnieks Renārs Felcis, zinātniskā asistente Anete Elizabete Melgalve un vadošie eksperti Staņislavs Šeiko, Ausma Tabuna un Tatjana Bicjutko.
Izlases veidošanu un datu vākšanu Latvijā 11. kārtas ietvaros nodrošināja tirgus un socioloģisko pētījumu uzņēmums “Latvijas Fakti”. Aptaujas izlase bija nejauša un reprezentatīva, veidota pēc daudzpakāpju stratificētas klasteru izlases principiem. Klātienes intervijas iedzīvotāju dzīvesvietās tika veiktas no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada aprīlim. Pavisam aptaujas gaitā tika veiktas intervijas ar 1252 respondentiem.
Pētījumu Latvijā finansē no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos nr. 259 noteikto. Pētījuma administratīvo uzraudzību īsteno Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome.
 11. kārtā, kura norisi Latvijā koordinēja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieku darba grupa.){kind=link}