Diplomātu asociācijas diskusijā prognozē grūtus laikus pasaulei un salīdzinoši labas iespējas Latvijai

Paneļdiskusijas “Ekonomiskās attīstības perspektīvas deglobalizācijas un pieaugošo militāro konfliktu laikā” tematu fokusā bija starptautiskā situācija un tas, kas notiek Amerikā, kādas tam ir saknes. Tāpat uzmanības centrā - strukturālās pārmaiņas starptautiskajā politikā, deglobalizācijas ietekme uz ekonomikas struktūru un “zaļās ekonomikas” mērķiem. Realitāte ir daudzu valstu pāreja uz militarizāciju, un modē atkal nākušais militārais keinsiānisms izraisa jautājumus. Kādas ir Latvijas perspektīvas uz “lielā spēļlaukuma”?

Starp paneļdiskusijas dalībniekiem: LU ESZF dekāns prof. Jānis Priede, Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners un Bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, bet diskusiju vadījaLZA Eiropas Politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Vērtējot jaunākos notikumus ASV politikā, diskusijas dalībnieki norādīja, ka valsts pakāpeniski attālinās no globalizācijas. Kā skaidroja LU ESZF prof. Jānis Priede, ASV šobrīd pārvērtē savas ekonomiskās attiecības ar citām lielvarām: “Redzam sarežģītas sarunas ar Ķīnu un Eiropas Savienību. Amerika cenšas pārstrukturēt starptautiskās ekonomiskās saites, kas ir stratēģisks solis. Covid-19 krīze parādīja ASV lielo atkarību no Ķīnas - medikamentos, ražošanā un piegādēs. Ja piegādes tiek traucētas vai ir veselības krīze, situācija kļūst ļoti sarežģīta.”

Vidēja termiņa jautājumi varētu daļēji varētu atrisināties 9. jūlijā, kad būs pārslēgta liela daļa tirdzniecības darījumu un tirgus noskaņojums varētu mainīties. “Bet ļoti svarīgs ekonomikā ir arī ilgtermiņa skatījums, jo patlaban attīstītajā pasaulē viena no būtiskajām problēmām ir saistīta ar produktivitāti - cik strauji ekonomikas spēj augt,” diskusijā uzsvēra ESZF dekāns. “Ir svarīgi, no kurienes nāk produktivitātes impulss. Varam ar zināmu smaidu raudzīties, kā ASV tagad mēģina dabūt ražošanu atpakaļ Amerikā. Taču tirdzniecības sekretārs Lutniks pietiekami skaidri iezīmējis, ka tās nav gluži ambīcijas atgriezt kedu ražošanu Amerikā, bet ir runa jau par cita veida tehnoloģijām - automatizāciju un robotizāciju. Amerikāņi  mēģina diversificēt savu atkarību, uz partneriem raugoties ar nākotnes tehnoloģiju fokusu, piemēram, pašbraucošās automašīnas, ko pagaidām redzam tikai Amerikā. Jāpagaida, ko darīs “Tesla” u.c. un kā tas viss varētu mainīt produktivitāti.”

“Skaidrs, ka Trampa otrajā prezidentūras termiņā būs mazāk teātra nekā pirmajā un vairāk darbības,” tā jaunos laikus Amerikā raksturoja bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. “Pirmajā termiņā bija gandrīz tikai teātris. Trampu ievēlēja lielā mērā globalizācijas zaudētāji. Un zināmā mērā viņš arī pilda globalizāciju zaudētāju vēlmes. Daudz ir runu par rūpniecības atgriešanu Amerikā un maz vēlmes atgriezties rūpniecībā no citām nozarēm. Tramps emocionāli spēcīgi rezonē ar savu politisko bāzi. Par starptautisko tirdzniecību būtu jāsaprot absolūti elementāras lietas, ka tā pamatā ir, kad kāds kaut ko brīvprātīgi pērk un pārdod. Tirdzniecības deficīts ir tikai simptoms, bet nav pati problēma.”

P. Strautiņš norādīja, ka ASV prezidents nesaprot arī klimata politiku. Tāpēc daudz kas ASV notiekot tā, kā notiek. Savukārt Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners pasaules tālāku nākotni redz iezīmētu gana tumšos toņos. “Runājot par zaļo tēmu, pārmaiņas diemžēl neizbēgami ies kopā ar militāru konfliktu pieaugumu. Ņemot vērā esošās prognozes un, ja pasaulē turpinām nekā nedarīšanas trajektoriju, nepanākam būtisku kaitīgo izmešu kritumu, aptuveni 2070. gadā visā Zemes ekvatoriālajā zonā, kurā mīt apmēram 3,5 miljardi iedzīvotāju, vidējā temperatūra būs ārpus cilvēku bioloģiskās panesamības sliekšņa,” brīdina E. Kušners. “Jau šobrīd šādos apstākļos dzīvo 30 miljoni, lielā mērā pārtiekot no ANO palīdzības paciņām. Cilvēkam ir nepieņemama gaisa vidējā gada temperatūra virs 18,5 grādiem. Tad ir vai nu iespēja ierakties zemē, vai doties, kur vēsāk. Tehnoloģiski to var risināt, kā to dara Tuvajos Austrumos. Bet dārgi. Un tas ir, neņemot vērā vēl citus faktorus, piemēram, sausumu. Tikai temperatūras izmaiņas vien ir nepieredzētas migrācijas risks, un arī Latvijā drošības eksperti šo uzskata par vienu no četriem galvenajiem drošības riskiem šajā gadsimtā arī Latvijai.”

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – dolāra nozīme pasaules ekonomikā nākotnē mazināsies, bet eiro kļūs spēcīgāks. Tam būs gan pozitīvas, gan negatīvas sekas.

Runājot par Latvijas nākotnes perspektīvām, eksperti pauda samērā optimistisku skatījumu. Ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka Rīgas ekonomikai ir sarežģīti apstākļi, taču Latvijas reģionos vērojama uzņēmējdarbības aktivizēšanās. “Latvijā bizness plaukst. Valmierā vienlaikus top vairākas rūpnīcas, ir pozitīvas norises arī Balvos, Liepājā, Kuldīgā, Līvānos, Saldū un Dobelē,” norādīja Strautiņš.

Tomēr viņš atgādināja arī par Latvijas nelielo ekonomiku: “Ar saviem 40 miljardiem eiro Latvijas ekonomika ir ļoti maza – faktiski smieklīgi maza.” Neskatoties uz to, viņš paredz kreditēšanas apjomu pieaugumu, kas gan var radīt pārlieku eiforiju.

Pozitīvu skatu uz Latvijas nākotni pauda arī profesors Jānis Priede. “Latvijai ir daudz labu iespēju, virziens ir pareizs, bet ir jāpievēršas arī būtiskiem jautājumiem,” viņš uzsvēra. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem Priede minēja demogrāfiju – par šo problēmu runā jau gadiem, bet tā joprojām netiek risināta pietiekami nopietni. “Novecošanās skar visu Eiropu, taču viena valsts to viena pati atrisināt nevar,” viņš piebilda.

E. Kušners diskusijā salīdzināja Latvijas un Lietuvas uzņēmējdarbības stratēģijas. Viņaprāt, lietuvieši gūst panākumus, jo viņu uzņēmēji fokusējas uz lieliem apjomiem un zemu peļņas maržu. Savukārt Latvijā dominē pieeja ar maziem apjomiem un lielu maržu, kas ilgtermiņā ir mazāk efektīva.

Latvijas Diplomātu asociācijas saturīgā paneļdiskusija noslēdzās ar atziņu, ka pašiem vien jāsaprot pasaule. Ja pareizi saprotam pasauli, tad arī pareizi sākam reaģēt.

Latvijas Diplomātu asociācija aktīvi darbojas jau trīs gadus. Tā izveidota ar mērķi veikt izglītojošu, skaidrojošu, analītiski pētniecisku darbību diplomātijas un starptautisko attiecību jomās. Biedrībā ir apvienojušies jau vairāki desmiti gan bijušo, gan esošo Latvijas Diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku, tostarp bijušie vēstnieki.