LU konference
Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts, tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām – tas ir zemākais rādītājs starp visām aptaujātajām pilsētām Baltijas jūras reģionā (Helsinki, Viļņa, Tallina, Berlīne, Hamburga, Minhene). Aptaujā 74% Rīgas respondentu atzinuši, ka nav pietiekami sagatavoti krīzēm vai ārkārtas situācijām.
Rīgas iedzīvotāji kā galvenos draudus savai drošībai min Latvijas ekonomisko situāciju (58%), kritisko piegāžu pārtraukumus, piemēram, elektrības vai ūdens padeves traucējumus (57%), militāru uzbrukumu (56%), dezinformācijas izplatību (54%) un ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas risku (49%).
Tomēr sagatavotības līmenis ir zems. Tikai 29% zina, kurp doties, ja nepieciešams steidzami pamest mājas, un tikai 14% zina tuvākās patvertnes atrašanās vietu. Tikai 28% mājsaimniecību ir ar baterijām darbināms radioaparāts, lai gan radio tiek uzskatīts par uzticamāko informācijas avotu ārkārtas situācijās. Turklāt 27% Rīgas iedzīvotāju nav dzeramā ūdens krājumu, un tikai 23% ir pietiekami krājumi vismaz 72 stundām. 19% nav nekādu skaidras naudas uzkrājumu, lai veiktu pirkumus ārkārtas gadījumā. Tikai 6% ir vienošanās ar ģimeni par tikšanās vietu gadījumā, ja saziņa tiek pārtraukta.
“Dati skaidri parāda, ka cilvēki Rīgā jūtas droši, bet nav sagatavoti. Šī pretruna ir bīstama. Ir jāveic aktīvi pasākumi, lai informētu sabiedrību, uzlabotu infrastruktūru un nodrošinātu, ka katra mājsaimniecība zina, kā rīkoties krīzes situācijā,” uzsver LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadošā pētniece Dr. Ieva Birka.
Lai gan daļai no Rīgas iedzīvotāju minētajiem draudiem – piemēram, ūdens vai elektrības piegāžu pārtraukumiem – var sagatavoties ar praktiskiem soļiem, citi, kā dezinformācijas izplatība (54%) un ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas risks (49%), prasa inovatīvāku pieeju. Šiem draudiem nav vienkāršu risinājumu, taču sabiedrību var sagatavot, attīstot medijpratību, kritisko domāšanu un nodrošinot uzticamus informācijas kanālus. Savukārt, lai arī ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas risks šķiet attāls, sabiedrības informēšana par rīcību šādos scenārijos ir būtiska. Zināšanas par to, kā pareizi rīkoties šādā situācijā, kā veidot pārtikas un ūdens rezerves, kura mājokļa telpa ir visdrošākā, kā notiek evakuācija un kā sniegt pirmo palīdzību, var ievērojami mazināt satraukumu un uzlabot sabiedrības gatavību.
Vienlaikus ir svarīgi, lai iedzīvotāji justos informēti par to, kas tiek darīts valsts un pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību. Ūdens un elektrības piegādes pārtraukumi (57%) ir viens no visbiežāk minētajiem draudiem Rīgā, un šeit būtiska loma ir caurspīdīgai un regulārai komunikācijai no atbildīgajām institūcijām. Informācija par rezervju sistēmām, avārijas plāniem un infrastruktūras uzlabojumiem var palīdzēt mazināt sabiedrības satraukumu un veicināt uzticēšanos.
Galvenie šķēršļi sagatavotībai, ko minējuši Rīgas iedzīvotāji, ir draudu neizjušana (41%), informācijas trūkums (37%) un psiholoģiskas grūtības domāt par šādām situācijām (35%). Pēdējie divi šķēršļi īpaši izteikti ir sieviešu, senioru un krievvalodīgo vidū.
Lai uzlabotu sagatavotību, 58% Rīgas iedzīvotāju norāda, ka viņiem nepieciešama detalizētāka informācija par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, informatīvi bukleti vai mediju kampaņas. 50% vēlētos informējošas aktivitātes savā apkaimē, lai zinātu, kur vērsties krīzes gadījumā. 37% uzskata, ka nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, piemēram, sirēnās un patvertnēs, un tikpat daudz – 37% – vēlētos finansiālu atbalstu, lai sagādātu nepieciešamos krājumus.
Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1004 Rīgas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.
Papildu informācija par aptauju:
Dr. Ieva Birka, e-pasts: ieva.birka@lu.lv
Dr. Didzis Kļaviņš, e-pasts: didzis.klavins@lu.lv
Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) projektā “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”.){kind=link}