
Vizītes ietvaros LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes īstenotā projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” ietvaros Šlēgelmilhs 10. jūnijā apmeklēja starptautiskās stratēģiskās komunikācijas konferences “Riga StratCom Dialogue” sesijas, savukārt 11.–12. jūnijā Tartu (Igaunijā) piedalījās starptautiskajā konferencē “Resilience and Adaptation in Times of Adversity”, uzstājoties LU ekspertu vadītajā panelī “Resilience to Emerging Risks”.
Diskusijās tika aplūkotas globālo risku tendences, iedzīvotāju un institūciju sagatavotība ārkārtas situācijām, klimata pārmaiņu ietekme, kā arī militārā sektora loma noturības veidošanā. Paneļdiskusiju vadīja Dr. Didzis Kļaviņš, tajā uzstājās arī Dr. Ieva Birka, LU doktorante Guna Gavrilko, kā arī Aleksandra Frīde no Helmūta Šmita universitātes.
Savukārt 13. jūnijā Rīgā, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte sadarbībā ar domnīcu “Veselības aprūpes sistēmu noturība” organizēja paneļdiskusiju “Sabiedrības veselība un veselības aprūpes sistēmas krīzes apstākļos – ietekme, taktikas un atveseļošanās”. Tās mērķis bija veicināt starpdisciplināru dialogu par veselības aprūpes sistēmu noturību krīzes situācijās.
Atklāšanas daļā Dr. sc. pol. Ieva Birka, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, prezentējot projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” datus par 2025. gadā veiktu starptautisku aptauju Rīgā, Helsinkos, Viļņā, Tallinā un Berlīnē, norādīja: “Lai gan militārā drošība šobrīd pamatoti ir uzmanības centrā, sabiedrības satraukums par hibrīddraudiem, tostarp kritiskās infrastruktūras sabotāžu un ķīmisko, bioloģisko vai radioloģisko apdraudējumu, spilgti izgaismo nepieciešamību pēc daudz plašākas noturības pieejas.” Viņa uzsver, ka tikai 18 % pilsētu iedzīvotāju būtu spējīgi paši sevi nodrošināt ar medikamentiem vismaz vienu nedēļu krīzes situācijā. Tematisko uzrunu sniedza Džefrijs Šlēgelmilhs, daloties ar ASV pieredzi bioterorisma, dabas katastrofu un citu ārkārtas situāciju pārvarēšanā. Savā uzrunā viņš uzsvēra: “Noturība ir pieredze, kas veidojas dažādu zinātnes nozaru un pilsoniskās sabiedrības birokrātijas krustpunktā. Primārā un sekundārā veselības aprūpe, kā arī sociālā atbalsta sistēmas ir īpaši nozīmīgas vidēs, kur krīzes laikā smagi noslogoti ir arī traumu centri. Turklāt krīzes situācijās atšķirības starp civilajām un militārajām veselības aprūpes sistēmām un aprūpes nepārtrauktību ātri vien izplūst, un ir jāveido jauni, kopīgi attīstāmi darbības modeļi. Visi iesaistītie spēlē nozīmīgu lomu veselības un garīgās veselības noturības stiprināšanā. Spēja sadarboties un radīt elastīgus risinājumus ir pamats ilgtspējīgai noturībai.”
Paneļdiskusiju moderēja Dr. Didzis Kļaviņš, piedaloties ekspertiem no Latvijas un ASV: Sandra Zilberta, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” vadītāja, Linda Ozola, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, Vitālijs Rakstiņš, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, Kristīne Jučkoviča, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, Biruta Kleina, drošības un aizsardzības eksperte, Ilze Bērziņa, cilvēktiesību eksperte, Andrejs Petrovs, uzņēmējs, kā arī Džefrijs Šlēgelmilhs no ASV. Pēc diskusijas notika tīklošanās pasākums, kurā piedalījās Latvijas civilās aizsardzības un operatīvo dienestu speciālisti.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes projekts “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” analizē pilsētu spēju reaģēt uz jauniem apdraudējumiem, īpaši fokusējoties uz Rīgu, Helsinkiem un Hamburgu. Projekts apvieno zināšanas par sagatavotību, noturību, komunikāciju un valsts–iedzīvotāju attiecībām, sniedzot rekomendācijas politikas veidotājiem efektīvākai iedzīvotāju iesaistei un institucionālajai rīcībai dažādu krīžu gadījumā.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par projektu un tā īstenošanas gaitu, lūdzu, sazinieties ar Dr. Ievu Birku (ieva.birka@lu.lv) vai Dr. Didzi Kļaviņu (didzis.klavins@lu.lv).
Projekta nosaukums: Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051