LU konference
“Mums ir gods svinēt izcilu darbu. Esmu pārliecināta, ka šī gada laureāti ir Latvijas nākotnes līderi, kam iegūtā atzinība dos papildu motivāciju turpināt studēt un ne tikai būt akadēmiski izciliem, bet arī drosmīgiem, kritiski domājošiem un gataviem risināt reālus sabiedrības izaicinājumus,” balvas pasniegšanā uzsvēra profesore Inna Šteinbuka.
Laureātus sveica LU fonda izpilddirektore Zaiga Pūce un LU rektors prof. Gundars Bērziņš, kurš aicināja jaunos pētniekus turpināt studijas doktorantūrā un iesaistīties augstākās izglītības un pētniecības veidošanā Latvijā.
Konkursa komisija – LU ESZF dekāns prof. Jānis Priede, prof. Iveta Reinholde, prof. Margarita Dunska, prof. Inna Šteinbuka un prof. Ērika Šumilo – izraudzījās trīs izcilus maģistra darbus – katru savā jomā – ekonomikā, sociālajās zinībās un starptautiskajās attiecībās.
Kristiāna Kampare savā maģistra darbā “Skolotāju tolerance pret mobingu skolēnu vidū” analizējusi, kā skolotāji Latvijā izprot un risina mobinga situācijas. Pētījumā, Ph.D. Zanes Lindes-Ozolas vadībā, balstoties uz padziļinātām intervijām un sociālekoloģisko teoriju, atklāta pretrunīga attieksme pret skolēnu savstarpējo vardarbību. Balstoties sociālekoloģiskajā teorētiskajā perspektīvā, šis maģistra darbs parāda, kā dažādu kontekstu un vērtību mijiedarbības un konflikti var tikt izmantoti, lai izskaidrotu vardarbības toleranci Latvijas skolās.
Andrejs Pudāns maģistra darbā “Uzņēmumu raksturlielumu izmaiņu efekts uz darba produktivitāti Latvijā 2020. gadā” analizējis vairāk nekā 14 000 uzņēmumu datus no ORBIS mikrodatu bāzes. Šobrīd maģistra darbs ir starp pirmajiem mēģinājumiem vienlaicīgi analizēt visas trīs Baltijas valstis. Pētījumā tiek konstatēts, ka starp Baltijas valstīm pastāv strukturālas atšķirības kopējā faktoru produktivitātē, kas nevar skaidrotas uzņēmumu raksturlielumu starp valstīm dažādībā,. Tiek secināts, ka to pamatā varētu būt nenovērotie institucionālie faktori. Viņa darba vadītājs ir asoc. prof. Kārlis Purmalis.
Savukārt Krista Dankere savā pētījumā “Valsts parāds un tā ietekme uz ekonomisko izaugsmi sākotnējās Eirozonas valstīs” izvērtējusi saistību starp valsts parādu, tā apkalpošanas izmaksām un ekonomisko izaugsmi. Šajā darbā tiek analizēts, kā valsts parāds un parāda apkalpošanas izmaksas ietekmē ekonomisko izaugsmi sākotnējās Eirozonas valstīs (EZ11) laika posmā no 1999. gada līdz 2024. gadam. Rezultāti liecina, ka valsts parāds negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, jo valsts parāds palielina parāda apkalpošanas izmaksas, kas savukārt samazina valsts investīcijas ierobežotās fiskālās telpas dēļ. Kristas darba vadītāja – prof. Inna Šteinbuka.
Innas Šteinbukas jubilejas stipendija tika dibināta 2022. gadā par godu profesores nozīmīgajai jubilejai ar mērķi atbalstīt talantīgus un zinātnei motivētus ekonomikas studentus, kuri izceļas ar izcilību akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā. Stipendija tiek piešķirta, sadarbībā ar LU fondu izvērtējot uz studentu akadēmisko sniegumu un izstrādāto maģistra darbu kvalitāti.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) maģistrantūras 2025. gada absolventiem Kristai Dankerei, Kristiānai Kamparei un Andrejam Pudānam.){kind=link}