LU konference
2025. gada oktobrī vienu nakti 35 Eiropas pilsētās, tostarp Rīgā, notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kurā iesaistīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie – tostarp Rīgas domes Labklājības departaments, LU ESZF, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras tiks apsekotas, lai identificētu cilvēkus bez pastāvīgas dzīvesvietas un iegūtu datus par viņu dzīves apstākļiem, nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un iespējamiem risinājumiem.
“Šis projekts ir pirmā Eiropas līmeņa iniciatīva, kura cenšas izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtniecības punktā laikā skaitīšanai. Tā kā liela daļa bezpajumtniecības ir neredzama un neatspoguļojas pakalpojumu lietošanā, bet katrā valstī atšķiras gan pakalpojumu klāsts, gan statistiskās metodes un definīcijas, projekta rezultāti ir plaši gaidīti visā Eiropā. Bez vienotas izpratnes nav iespējama efektīva rīcība – tāpēc šī iniciatīva ļauj veidot kopīgu valodu un pamatu stratēģiskiem lēmumiem. Latvijā no šī projekta mēs sagaidām arī būtisku ieguldījumu nacionālā līmeņa stratēģijai gan bezpajumtniecības mērīšanai, gan tās izbeigšanai,” uzsver ESZF lektors Kārlis Lakševics.
Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.
Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.
Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gada ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, no kurām vidēji tika izmantotas 565. Lai gan redzama neliela klientu skaita samazināšanās, problēmas ir daudz plašākas, piemēram, ilgstoša atkarība, veselības problēmas, zems pašvērtējums, ierobežotas darba iespējas un mājokļa nepieejamība.
Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.
“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīvas” iegūtie dati būs īpaši nozīmīgi – tie sniegs daudz precīzāku priekšstatu par bezpajumtniecības mērogu, redzamajām un neredzamajām formām, kā arī palīdzēs identificēt tos, kuriem draud izlikšana no mājokļa. Apkopotā informācija kalpos kā pamats stratēģiju izstrādei, sociālo pakalpojumu attīstībai un politikas plānošanai gan vietējā, gan nacionālā līmenī.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) antropoloģijas lektors, pētnieks Kārlis Lakševics piedalās starptautiskā projektā “Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”), kura mērķis ir veidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei Eiropā. Šis ir pirmais šāda mēroga Eiropas līmeņa projekts, kas vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi un efektīvāku politikas plānošanu bezpajumtniecības jomā.){kind=link}