LU pētnieku vadībā tapis nozīmīgs pētījums par kiberdrošību Latvijā

Izdotā kolektīvā monogrāfija ir apjomīgākais pētījums un pirmā zinātniskā grāmata par kiberdrošību Latvijā, kas tapusi, sadarbojoties vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu pētniekiem un ekspertiem. Tajā analizēta Latvijas kiberdrošības ekosistēma, tās procesi, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas, pielietojot gan eksakto, gan sociālo zinātņu metodes.

Kā grāmatas priekšvārdā norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, “kiberoperācijas ir kļuvušas par mūsdienu karadarbības neatņemamu sastāvdaļu.” Vienlaikus ministrs uzsver, ka valsts kibernoturības stiprināšanā būtiska ir ne tikai valsts iestāžu iesaiste, bet arī cieša sadarbība ar privāto sektoru, zinātniskajām institūcijām, sabiedrību, kā arī starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem.

“Kiberdrošības joma pēc savas būtības ir starpdisciplināra,” skaidro grāmatas zinātniskais redaktors, LU ESZF pasniedzējs Mihails Potapovs. Viņaprāt, “svarīgi runāt ne tikai par informācijas sistēmu un tīklu drošību no tehniskā skatpunkta, bet arī to, kā kiberdrošība tiek pārvaldīta valsts, organizāciju un indivīdu līmenī. Tādēļ svarīgi, ka pētījumā piedalījās arī juristi, publiskās pārvaldes un starptautiskās politikas eksperti.”

Šo starpdisciplināro pieeju spilgti ilustrē arī LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes mācībspēku un pētnieku – Mihaila Potapova, Kates Elizabetes Kanastas, Sigitas Strubergas, Didža Kļaviņa, prof. Ivetas Reinholdes un Žanetas Ozoliņas – ieguldījums. Viņi ir līdzautori vairākām monogrāfijas nodaļām, kurās analizēta kiberdrošības pārvaldība Latvijā, valsts institucionālais ietvars, sabiedrības noturība pret dezinformāciju, kā arī Latvijas loma Eiropas kiberdrošības politikā un kiberdiplomātijā. Šīs nodaļas būtiski paplašina izpratni par to, kā dažādi sabiedrības līmeņi reaģē uz kiberdraudiem un kā iespējams veidot efektīvu, uz sadarbību balstītu noturības modeli.

Saskaņā ar Eiropas Savienības kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT-EU datiem 2022.–2023. gadā aptuveni trešdaļa visu kiberuzbrukumu pret Eiropas Savienību bija vērstas tieši pret Baltijas valstīm. Monogrāfijas autori norāda, ka, sākoties Krievijas pilna mēroga karam pret Ukrainu, Latvijas kibertelpa piedzīvoja strauju kiberuzbrukumu skaita kāpumu. Lai gan kaitējums Latvijas sistēmām bija minimāls, eksperti uzsver, ka tas nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu.

Pētījuma gaitā tika identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas kavē kiberdrošības attīstību Latvijā – tostarp kvalificētu speciālistu trūkums kiberdraudu izlūkošanas un digitālās kriminālistikas jomās, kā arī fragmentēta izglītības sistēma, kas nespēj apmierināt nozares vajadzības. Monogrāfijā apkopotās rekomendācijas sniedz praktiskus risinājumus politikas veidotājiem, izglītības iestādēm un nozares profesionāļiem, lai efektīvāk stiprinātu valsts noturību pret pieaugošajiem kiberdraudiem.

Grāmatas zinātniskie redaktori ir LU ESZF pasniedzēji Mihails Potapovs un Kate Elizabete Kanasta. Pētījums tapis ar Aizsardzības ministrijas un Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra atbalstu.

Ar monogrāfiju visiem interesentiem iespējams iepazīties  šeit.

Pētījums ir tapis Eiropas Savienības programmas “Digitālā Eiropa” projekta “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” (NCC-LV) ietvaros. Projektu kopš 2023. gada īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienību CERT.LV un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projektu atbalsta Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs un to līdzfinansē Eiropas Savienība (granta līguma Nr. 101127985).