LU konference
Pasākumu atklāja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, un tajā piedalījās augsta līmeņa valdības, militāro struktūru, domnīcu, mediju un industrijas pārstāvji, lai apspriestu drošības izaicinājumus un veicinātu stratēģisko sadarbību. LU ESZF pētnieku dalība runātāju programmā jau otro gadu pēc kārtas apliecina Latvijas ekspertīzes starptautiski augošo atpazīstamību noturības un sagatavotības pētījumu jomā.
Paneli “Individuālā sagatavotība – vai Somijas, Vācijas un Baltijas valstu iedzīvotāji ir gatavi krīzei?” organizēja un moderēja LU ESZF vadošā pētniece Ieva Birka, kura arī prezentēja jaunākos pētījuma rezultātus. Paneļa ietvaros tika demonstrēti salīdzinošie dati par pilsētu iedzīvotāju sagatavotību ārkārtas situācijām. Diskusija balstījās uz Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) iniciētā projekta “Prepared Together: Stronger Together” rezultātiem, kura ietvaros tika izstrādāta pirmā reģionālā aptaujas metodoloģija un stiprināta pārrobežu pētniecības sadarbība. Šī iniciatīva tiek turpināta ar Latvijas Universitātes finansēto projektu “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā”.
Pētījuma rezultāti atklāj nopietnu drošības risku Baltijas jūras reģionam un ārpus tā. Helsinku, Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Berlīnes, Hamburgas un Minhenes iedzīvotāji nav pietiekami sagatavoti, lai tiktu galā ar krīzes situācijām, piemēram, elektroapgādes traucējumiem, piegāžu ķēžu pārrāvumiem vai dabas katastrofām. Aptaujas liecina, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju spētu būt pašpietiekami ieteicamās 72 stundas bez ārēja atbalsta. Šāds ierobežots sagatavotības līmenis būtiski palielina pilsētu ievainojamību, rada papildu slogu nacionālajām krīžu pārvaldības sistēmām un paaugstina riskus gan indivīdu drošībai, gan sabiedrības stabilitātei.
LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka savā lasījumā uzsvēra steidzamo nepieciešamību risināt kritiski zemo individuālās sagatavotības līmeni pilsētās visā reģionā.
Papildu ieskatus no Somijas sniedza Annika Rinne no Somijas Nacionālās glābšanas asociācijas (SPEK), apstiprinot hipotēzi, ka pilsētu iedzīvotāji ir ievērojami mazāk sagatavoti krīzēm nekā lauku apvidos dzīvojošie.
Diskusijā tika aplūkoti arī izaicinājumi, kā veicināt krīzes apziņu, neradot nepamatotas bailes. Panelisti un auditorija aktīvi diskutēja par to, kā efektīvi komunicēt sagatavotību, nodrošinot, ka iedzīvotāji ir informēti un pilnvaroti, nevis satraukti.
Ar savu dalību Helsinku Drošības forumā Latvijas Universitāte sniedza ieguldījumu augsta līmeņa starptautiskā dialogā par drošību un noturību, stiprinot sadarbību ar partneriem Baltijas jūras reģionā un ārpus tā.
Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki piedalījās prestižajā Helsinku Drošības forumā, kurš sniedz nozīmīgu platformu starptautiskam dialogam par ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošie pētnieki Ieva Birka un Didzis Kļaviņš bija vienīgie pārstāvji no Latvijas, kuri arī prezentēja jaunākos pētījuma rezultātus par iedzīvotāju krīzes sagatavotību Baltijas jūras reģionā.){kind=link}