LU konference
Influencere Elīna Didrihsone sociālo mediju platformā “Instagram” dalās sajūsmā par restorāna apmeklējumu, ko viņai uzdāvinājis tā īpašnieks. No malas tā varētu šķist ierasta influenceru sadarbība, jo šādās aktivitātēs viņi bieži reklamē preces un pakalpojumus, saņemot par to samaksu vai bartera piedāvājumus. Taču šoreiz stāsts ir citāds – Latvijā influenceri sākuši publicēt savus vēlmju sarakstus platformā “Time to Wish”, ļaujot ikvienam piepildīt kādu no viņu vēlmēm. Piemēram, Didrihsones sarakstā redzams, ka viņai īpaši garšo saldumi – tajā atrodama torte un riekstu sviests, kā arī sporta apavi un velosipēds Davi Bianca.
„Vēlmju saraksti paver iespējas ne vien influenceriem, bet arī zīmoliem, kas meklē jaunas un personalizētas pieejas auditorijas sasniegšanai,” uzsver ESZF pasniedzēja. Atsaucoties uz USC Annenberg Center for Public Relations “Global Communication Report” datiem, 2025. gadā preču un ideju popularizēšana caur influenceriem joprojām ir viena no efektīvākajām metodēm un ierindojas TOP-5 auditorijas ietekmēšanas veidu vidū. To par “ļoti efektīvu” atzīst katrs trešais komunikācijas speciālists (30%). Vēl augstāk novērtēti sociālie tīkli (53%), podkāsti (35%) un dažādas lietotnes (34%), savukārt apmaksāta reklāma tiek uzskatīta par mazāk efektīvu (29%).
Savus vēlmju sarakstus platformā izveidojuši arī citi Latvijas influenceri. Piemēram, Elīna Gluzunova (19,3 tūkstoši sekotāju) sapņo par Smeg tējkannu, spoguli, plašu atskaņotāju un iepirkumu somu. Arīna Balode (12 tūkstoši sekotāju) dāvanā vēlētos ēnas, kino biļetes un šokolādi. Savukārt Elīza Bērziņa (4,8 tūkstoši sekotāju) savā sarakstā iekļāvusi zobu balināšanu, riekstu sviestu ar Dubaijas šokolādes garšu un logu tīrīšanas robotu. Savukārt modele Marita Liepiņa novērtētu ziedus, omulību un smaržas.
Vēlmju saraksti kā koncepts nav jauni pasaules tirgū – piemēram, pastāv “Amazon Wishlist”, kas ļauj veidot publiskus, privātus un daļēji publiskus sarakstus. “Vietējo slavenību vēlmju saraksti parāda viņu vienkāršo, ‘cilvēcīgo’ pusi. Kādam gribas saņemt dāvanā stilīgu tējkannu, skaistumkopšanas procedūru, bet kādam – saldumus, tostarp ar slavenās Dubaijas šokolādes garšu,” skaidro M. Vorkule. „Taču pats vēlmju sarakstu publiskošanas fenomens Latvijā ir kaut kas jauns. Mums šādas iespējas vēl nav bijušas, un tas prasa zināmu drosmi – atklāt, par ko tieši Tu sapņo, kā arī norādīt sensitīvus datus, piemēram, telefonu, e-pastu un pakomāta adresi.”
Platformā “Time to Wish” jau reģistrējušies tūkstošiem lietotāju no Latvijas, un viņu vēlmju sarakstos atrodams visdažādākais – sākot no maziem auskariem un kino biļetēm līdz pat dizaineru mēbelēm un pat siltumnīcām. Īpaša vieta atvēlēta grāmatām – daudzi lietotāji sapņo par drukātiem izdevumiem, un tas, pēc platformas veidotāju domām, vieš optimismu par lasīšanas kultūras saglabāšanos.
Vēlmju sarakstu platformas ieviešana iezīmē pārmaiņas Latvijas dāvināšanas un ziedošanas praksēs, akcentējot personalizācijas, caurspīdīguma un praktiskuma nozīmi. Tā piedāvā iespēju mazināt nevajadzīgu patēriņu un nodrošināt precīzāku palīdzības nonākšanu līdz adresātam, vienlaikus saglabājot dāvanas simbolisko dimensiju kā sociālās mijiedarbības formu. Tomēr šis fenomens aktualizē arī kritiskus jautājumus – par privātuma robežu paplašināšanu, datu drošību un patērniecības kultūras nostiprināšanos. Ilgtermiņā tas liek domāt arī par to, vai digitālie risinājumi spēs saglabāt līdzsvaru starp lietderību un emocionālo pievienoto vērtību, kas dāvināšanu padara par būtisku sociālās saiknes uzturēšanas mehānismu.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pasniedzēja Marija Vorkule.){kind=link}