LU konference
Latgales uzņēmējdarbības forums “Latgales formula tautsaimniecības izaugsmei un publiskajam labumam: zeme un cilvēki” norisinājās 3. oktobrī Rēzeknes novadā, AS “Latvijas Finieris” ražotnē “Verems”.
Foruma laikā eksperti piedāvāja ieskatu jautājumos, kas skar Latgales ekonomikas izaugsmi – mežsaimniecība un tās regulējums, demogrāfija un cilvēkkapitāla attīstība, Eiropas fondu finansējuma piesaiste, vietējās pašpārvaldes attīstība un sabiedrības iesaiste. Vienlaikus pasākumā izskanēja atziņas, ka nepieciešams atvieglot investīciju piesaisti Latgales reģionam ne vien no ārzemju, bet arī pašmāju uzņēmumiem.
Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) dekāns, profesors Jānis Priede forumā dalījās ar pētījuma - “Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji” – rezultātiem. Pētījumā LU zinātnieki nozari izvērtējuši no ekonomiskā un sabiedrības kopējā labuma viedokļa, meklējot, vai iespējams rast līdzsvarotu attīstības modeli, lai Latvijā iegūtu pēc iespējas vairāk. “Uz mežu jāraugās ar ilgtermiņa skatījumu, kā, piemēram, Norvēģijā, nevis kā uz ielāpu,” uzsver Jānis Priede. “Svarīgs ir nākotnes skatījums. Ja mums eksportā dominē apaļkoki un zāģmateriāli, pastāv risks, ka visu ciršu koksne pārtop zemas pievienotas vērtības produktos. Priekšnoteikums, ja arī saimniekojam intensīvāk, - tam ir jābūt ar augstāku pievienoto vērtību.” Pētnieki iestājas par skaidriem spēles noteikumiem, secinot, ka - 30% ir aizsargājamā platība, kas varētu būt kombinācijā ar rekreāciju, bet 70% varētu būt pieļaujamā saimnieciskā zona ar noteiktu iespēju paaugstināt produktivitāti.
"Latgales attīstības potenciālu veido divi galvenie faktori – cilvēkkapitāls un reģiona resurss,” norāda LMT prezidents un biedrības "Latvijas Formula 2050" valdes priekšsēdētājs Juris Binde. “Reģions izceļas ar spēcīgu kultūras identitāti, darba tikumu un uzņēmējdarbības tradīcijām. Tā stratēģiskā nozīme nav vērtējama tikai no drošības viedokļa – Latgale ir arī būtisks elements Latvijas ekonomiskajā attīstībā un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Lai maksimāli izmantotu šos resursus, ir būtiski mērķtiecīgi veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un stiprināt akadēmisko ekosistēmu Latgalē."
AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis akcentē: “Latgales reģionam ir augsts izaugsmes potenciāls: auglīga zeme un koncentrēts privātais kapitāls prasmīgu zemes privātīpašnieku rokās – visi priekšnoteikumi bioekonomikas izrāvienam. Lai tas notiktu, zeme jāizmanto efektīvi, jāatbrīvo tās izmantošanas regulējums un jābalstās īpašnieku uzņēmībā un aktuālajā zinātnē, lai intensīvāk radītu augstvērtīgus resursus pārstrādei – mums kopīgi jāattīsta vietējā bioekonomika kā Latvijas iespēja un nedrīkstam sevi nostādīt zaudētāja pozīcijā.”
Ģeopolitiskās situācijas un demogrāfiskā spiediena apvienojums, kā arī birokrātiskie šķēršļi, bieži vien apgrūtina gan ārvalstu, gan vietējo uzņēmumu investīciju piesaisti Latgales reģionā. Tomēr kopumā reģions demonstrē stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicina vietējo uzņēmēju iniciatīva un pastāvīga biznesa procesu optimizācija un attīstība.
Forumā ar uzrunām uzstājās arī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra, LU rektors prof. Gundars Bērziņš, LU prof. Zaiga Krišjāne, Pasaules Bankas eksperte Sandra Spūle, LU ESZF dekāns, prof. Jānis Priede, Senāta Administratīvo lietu departamenta senators, LU asoc. prof. Jānis Pleps, biedrības Latvijas Formula 2050 valdes loceklis un LU Banku augstskolas attīstības prodekāna p.i. Andris Nātriņš.
Savukārt ekspertu diskusiju sesijās piedalījās daudzi valsts varas, izpildvaras un reģiona biznesa pārstāvji.
Latgales uzņēmējdarbības forumu rīkoja “Latvijas Formula 2050” un AS “Latvijas Finieris”, sadarbojoties ar partneriem – ražotni “Verems”, “Latvijas Mobilais Telefons”, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, AS “Latvijas valsts meži” un Rēzeknes novada domi.
Foruma video ieraksts pieejams šeit.
