ESZF pētnieki starptautiskā darbnīcā veicina ilgtspējīgu inovāciju attīstību

LU no 16. līdz 17. oktobrim COST Action CA23157 ietvarā organizēja tiešsaistes darbnīcu “Eiropas tīkls dzīves cikla ilgtspējas novērtēšanai no dažādiem aspektiem” (European Network for Multiple View Life Cycle Sustainability Assessment), kurā piedalījās pētnieki no vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp no vadošajām Eiropas universitātēm. Pasākums iezīmēja pirmā finansēšanas perioda (GP1) noslēgumu un noteica prioritātes nākamajam periodam (GP2). LU ESZF pētnieki, tostarp, ekspertes Kristīne Kursīte-Ģērmane un Katrīna Kellerte, prof. Henrijs Kalķis, zinātniskā asistente un doktorante Liene Kaibe, prezentēja pētījumus, kas demonstrēja universitātes apņemšanos veicināt pētniecībā balstītas inovācijas un stiprināt Rīgu kā ilgtspējas un starpnozaru sadarbības centru Eiropā.

Mākslīgais intelekts kā ilgtspējas virzītājspēks

ESZF pētnieki īsteno nozīmīgu pētījumu “Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ietekme uz korporatīvās identitātes stratēģiju attīstību Latvijas uzņēmumos ilgtspējīgas attīstības kontekstā” (The impact of artificial intelligence technologies on the development of corporate identity strategies in Latvian companies in the context of sustainable development), kura veikumu darbnīcas otrajā dienā (tas fokusā - digitālā transformācija un institucionālā pārvaldība) prezentēja ESZF doktorante Liene Kaibe, uzsverot tajā piedāvāto inovatīvo skatījumu uz tehnoloģiju lomu organizāciju kultūrā. Pētījuma veicēju komandā ir arī ESZF profesores Jeļena Šalkovska un Anda Batraga, kā arī LU Banku augstskolas prof. Tatjana Volkova, doc. Didzis Rūtītis, vecākā eksperte, lektore  Marta Kontiņa un lektors Eduards Aksjoņenko.

“Pētījumā arvien skaidrāk redzams, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas kļūst ne vien par efektivitātes instrumentu, bet arī par identitātes un reputācijas veidotāju,” uzsver šā pētījumu projekta vadītāja LU ESZF pētniece Līga Brasliņa. “Tās liek uzņēmumiem no jauna definēt, kas tie ir — ne tikai tirgū, bet arī vērtību un attiecību līmenī. Tieši šī pārmaiņu dimensija šķiet visinteresantākā — tā prasa drosmi domāt par tehnoloģijām kā par kultūras, nevis tikai tehniskiem resursiem.”

Prof. Henrijs Kalķis piedāvāja cilvēkcentrētu skatījumu uz Industry 5.0, akcentējot ergonomikas, kognitīvā dizaina un darbības efektivitātes mijiedarbību, savukārt Katrīna Kellerte un Liene Kaibe analizēja mākslīgā intelekta lomu atbildīgas publiskās pārvaldes veidošanā un datu stratēģisko nozīmi, neaizmirstot par ētisko atbildību. Diskusijā prof. Janga Džana vadībā dalībnieki vienojās par sadarbības principiem - caurspīdīgumu, savietojamību un atbildīgu datu pārvaldību, stiprinot sadarbību starpdisciplināru pētījumu ietvarā. Pētnieki kopīgi apņēmās stiprināt Eiropas ilgtspējas pētniecības ekosistēmas.

Ilgtspējas pamati un studentu inovācijas

Darbnīcas dalībnieku uzmanības centrā bija ilgtspējīgas transformācijas pamatu veidošana. Dr. Vei Vans izcēla pirmā gada sasniegumus un nākotnes mērķus, savukārt vienas no sesijām moderatore Nora Batraga uzsvēra LU apņemšanos veicināt pētniecībā balstītas inovācijas. Eduards Aksjoņenko aplūkoja korporatīvo identitāti kā transformācijas instrumentu mazajos un vidējos uzņēmumos, Kristīne Kursīte-Ģērmane un Marika Briede demonstrēja FORTHEM alianses iniciatīvas studentu vadītu inovāciju potenciāla veicināšanā, bet Marta Kontiņa analizēja tehnoloģiju pārneses iespējas ilgtspējīgai komercializācijai.

Darbnīcā īpaša uzmanība tika pievērsta FORTHEM alianses katalizatora lomai studentu inovācijām un sadarbībai starp universitātēm. Tāda arī ir COST Action misija — savienot izglītību, pētniecību un sabiedrības vajadzības vienotā ilgtspējas ietvarā.

Darba grupas sesijā profesores Melānijas Despeisas (Mélanie Despeisse) vadībā darbnīcas dalībnieki apsprieda daudzskatu modelēšanas pieeju dzīves cikla ilgtspējas novērtējumā (LCSA), izceļot sadarbības un kopīgu publikāciju veidošanas iespējas.

LU ESZF kā ilgtspējas pētniecības līderis

Darbnīca apliecināja COST iniciatīvu nozīmi transnacionālajā sadarbībā un zināšanu apmaiņā. COST Action apvieno dažādas disciplīnas, institūcijas un inovāciju ekosistēmas. Tā ne tikai sekmē metodoloģijas saskaņotību dzīves cikla ilgtspējas novērtējumā, bet arī sniedz plašāku Eiropas redzējumu zināšanu integrācijā sabiedrības pārveidei.

LU līderība šajā pasākumā uzsver mazāku pētniecības sistēmu ievērojamo potenciālu globālu ilgtspējas izaicinājumu risināšanā, veicinot elastīgu, iekļaujošu un uz sadarbību vērstu pieeju. Pasākums ne tikai nostiprināja LU pozīcijas Eiropas ilgtspējas pētniecībā, bet arī radīja pamatu turpmākām iniciatīvām, kur vienotā ilgtspējas ietvarā sakļaujas izglītība, pētniecība un sabiedrības vajadzības.