LU konference
Globālā un vietējā realitāte
Lai arī pēc “Eurostat” datiem Latvijā, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, pēdējos gados ir vērojams neliels produktivitātes kāpums[1], tomēr jāsecina, ka mūsu uzņēmējiem šeit ir vēl daudz darāmā. Mūsdienās produktivitāte vairs nav tikai tehnoloģiju vai izmaksu optimizācijas jautājums. Tā orientēta uz visaptverošu pieeju, iekļaujot inovācijas, vadības kultūras maiņu, biznesa procesu efektivitāti un cilvēkfaktora nozīmi biznesa attīstībā. Pārdomāta un ilgtspējīga biznesa procesu efektivitāte ikvienā organizācijā veido priekšnosacījumus, lai strādātu ne tikai “ātrāk” un “lētāk”, bet arī gudrāk un ilgtspējīgāk, radot augstu pievienoto vērtību klientam un valsts ekonomikai kopumā.
Pasaulē organizācijas, kas veiksmīgi ievieš efektīvas pārvaldības principus, digitālās inovācijas un kognitīvās sistēmas, sasniedz līdz pat 30–40% augstāku efektivitātes pieaugumu - nevis palielinot darba intensitāti, bet pārveidojot procesus un darba kultūru cilvēkorientētā virzienā. Mūsdienu inovācijas ir veicinājušas 2/3 no Eiropas produktivitātes pieauguma pēdējo desmitgažu laikā[2].
Latvijā šī pāreja notiek lēnāk. Bieži koncentrējamies uz atsevišķiem uzlabojumiem, nevis sistēmisku pieeju. Tāpēc vadītājiem nopietni jāmaina domāšana, orientējoties uz līderību, kas spēj radīt biznesa vidi, kur darbinieku iesaiste tiek augsti novērtēta, kur vadība un darbinieki ir interesēti mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citu uzņēmumu pieredzes, kā arī iesaistīties pārmaiņu un inovāciju veidošanā. Tieši šī ir tā būtiskā atšķirība starp īslaicīgu efektivitāti un ilgtermiņa biznesa izcilību.
Izaicinājums - cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbība efektīvā biznesa vidē
Mūsdienu biznesā nav jautājums tikai par ātrumu vai izmaksu samazināšanu, - bet arī par spējām radīt augstu pievienoto vērtību pakalpojumiem un produktiem, vienlaikus veicinot cilvēka veselību un labklājību darbā. Cilvēkam ir būtiska nozīme ikvienā organizācijā vai sistēmā. CILVĒKS ir galvenais organizācijā vai sistēmā, kurai ir jāspēj būt efektīvai, produktīvai, konkurētspējīgai, drošai, komfortablai, bez defektiem, kā arī jāprot nepārtraukti pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem.
To arī ietver Industriālā revolūcija 5.0, kas orientēta uz robotizāciju, cilvēka kognitīvo funkciju un mākslīgā intelekta integrāciju organizāciju vadības sistēmā, kā arī piedāvā rīkus, lai attīstītu loģiskas integrācijas cilvēku, procesa un līderības līmenī. Pieaug nepieciešamība pēc cilvēka intelektuālās un emocionālās iesaistes – spējas analizēt, sadarboties, mācīties un radīt jaunas vērtības. Pētījumi rāda, ka uzņēmumi ar augstu darbinieku iesaisti sasniedz līdz pat 21% lielāku produktivitāti (“Gallup”, 2024). Regulāri piedaloties starptautiskās konferencēs un kongresos, pārliecinos, ka cilvēkfaktora nozīme uzņēmējdarbībā arvien pieaug, akcentu liekot uz kognitīvo funkciju pielietošanu un attīstību darba procesā ikvienā tautsaimniecības nozarē.
Latvijas ceļš – ar līderību uz produktivitātes un efektivitātes kāpumu
Latvijas uzņēmumiem šeit ir liels potenciāls – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur tieša vadītāja un komandas sadarbība ļauj ātrāk ieviest pārmaiņas. Tomēr tam nepieciešams šis jaunais vadības domāšanas veids – , kas balstās uz uzticību, datu caurspīdīgumu un mērķtiecīgiem nepārtrauktiem uzlabojumiem, citiem vārdiem – jābūt spēcīgai vadības līderībai. Ar vadību sākas ikviena iniciatīva un pārmaiņa organizācijās, un tālākais ir atkarīgs no ikviena komandas locekļa vai darbinieka līdzdarbošanās. Protams, vienlaikus jārada skaidra vīzija un jānosaka konkrēti mērķi, uz ko tiekties.
Vadītājs kā līderis ikvienā uzņēmumā ir galvenais vilcējspēks, kas nodrošina darba kultūras, procesu pilnveides un kvalitātes attīstību un uzturēšanu. Viņa uzdevums ir ne tikai koordinēt šos procesus izcilības virzienā, bet arī radīt vidi, kur pārmaiņu komanda darbojas saliedēti, ar kopīgu izpratni par mērķiem un vērtībām. Lai pārmaiņas būtu noturīgas, būtiski veidot cieņpilnas un profesionālas attiecības starp visiem iesaistītajiem, nodrošinot, ka ikviens darbinieks jūtas līdzdalīgs un atbildīgs par rezultātu (tas uzsvērts mūsu jaunākajā grāmatā par LEAN līderību[3]).
Mūsdienu dinamiskajā darba vidē līderības prasmes kļūst par nepieciešamību ikvienam, un te būtiski saprast, ka par līderi var būt ikviens darbinieks organizācijā neatkarīgi no ieņemamā amata vai statusa! Ikviens, kurš spēj organizēt savu darbu, atbalstīt kolēģus, iedvesmot un noteikt virzienu, kļūst par līderi — gan konkrēta projekta ietvaros, gan arī neformāli uzņēmuma iekšienē. Šāda pieeja ļauj līderības kompetences pārvietot no hierarhijas virsotnēm uz visiem organizācijas līmeņiem, veicinot kopīgu atbildības sajūtu un organizācijas vienotu virzību uz mērķiem. Tieši šajā kontekstā līdera loma kļūst izšķiroša produktivitātes un efektivitātes nodrošināšanā - viņam jāspēj pielāgot vadības pieeju organizācijas specifikai, lielumam, nozares īpatnībām un pārvaldības modelim, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp sistēmas stabilitāti un nepārtrauktu attīstību.
Viens no līderības vadošajiem pētniekiem P. Tafinders norāda[4], ka līderība ir vismazāk izprastais fenomens un par līderību var spriest tikai pēc sasniegtajiem rezultātiem. Tā ir prasme iesaistīt darbiniekus, lai viņi sniegtu pēc iespējas lielāku ieguldījumu organizācijas mērķu īstenošanā. Līderība ir vadības elements, kas pozitīvi ietekmē organizācijas panākumus un veicina izcilību tās darbībā.
Trīs būtiskas prioritātes uzņēmēju praktiskai rīcībai
1. Integrēt tehnoloģijas ar cilvēku kompetenci. Robotizācija un digitalizācija ir tikai instruments biznesa vadības sistēmā. Cilvēka kompetencei ir būtiska nozīme šo instrumentu pareizai pielietošanai. Tas saistīts ar jaunu iemaņu, zināšanu apgūšanu, kā arī dažreiz pat iemācīties atmest (re-learning/re-skilling) iepriekšējās zināšanas un veidot pilnīgi jaunu kompetenču bāzi, lai darbs būtu efektīvs un rezultāts – produktīvs.
2. Veidot ergonomisku, drošu un veselīgu darba vidi. Šāda darba vide samazina zaudējumus un palielina ražīgumu. Pētījumi un ES prakse liecina, ka ieguldījumi darbaspēka veselībā atmaksājas vairākkārtīgi (ROI diapazons norādīts starp ~2,5 – 4,8 eiro par katru ieguldīto eiro). Investīcija veselībā ir tieša investīcija produktivitātē[5].
3. Attīstīt efektīvu vadības domāšanu un līderību. Vairs nepietiek tikai ar tehnisko optimizāciju — nepieciešama organizācijas kultūra, kurā nepārtraukti uzlabojumi, darbinieku iesaiste un vadības atbalsts kļūst par ikdienu. Līderība, kas spēj iekļaut darbiniekus pārmaiņu procesā, rada ilgtspējīgu pievienoto vērtību un tiecību uz darba rezultāta izcilību.
[1] https://www.lvpeak.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/lvpeak.lu.lv/LU_domnica_LV_PEAK/Latvijas_produktivitates_zinojums_2020/2024/LPZ2024.pdf
[2] https://unu.edu/topics/innovation
[3] https://www.efektivs.lv/lv/piedavajumi/Gramatas.html
[4] [Taffinder 2020]
 vidējā līmeņa, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, darba samaksu un ilgtermiņa attīstību.){kind=link}