LU konference
No 24. līdz 31. oktobrim Latvijā norisinās Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa ar mērķi uzlabot sabiedrības kritiskās domāšanas prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos un vērsties pret dezinformāciju un maldinošu informāciju. Šā gada temats ir “Prāts pāri mākslīgajam intelektam” - medijpratība un informācijpratība digitālajā vidē. UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas sagatavotais piecu video lekciju kurss veidots kā ceļvedis pedagogiem neatkarīgi no viņu priekšzināšanām tehnoloģiju jomā un iepazīstina ar UNESCO definētajām kompetencēm, kas svarīgas līdz ar straujo MI ienākšanu mācībās un sabiedrībā kopumā.
Kursa pamatā ir UNESCO ietvardokuments par mākslīgā intelekta kompetencēm pedagogiem izglītībā. Tas ir pirmais globālais dokuments, kurš nosaka zināšanas un prasmes, kas skolotājiem nepieciešamas MI laikmetā. Tas izstrādāts, ņemot vērā cilvēktiesību ievērošanu, cilvēka rīcībspējas stiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Izceltas piecas kompetences dimensijas: cilvēkcentrēta domāšana, MI ētika, MI pamati un pielietojums, MI pedagoģija un MI profesionālajai izaugsmei. Kompetences apgūstamas trīs pakāpēs – sākotnēja izpratne, padziļināta pielietošana un jaunu pieeju radīšana. Tādējādi skolotāju paši var kļūt par pārmaiņu iniciatoriem izglītībā.
“Šīs UNESCO definētās mākslīgā intelekta kompetences ir būtiskas ne tikai tāpēc, lai pedagogi mācītos lietot mākslīgo intelektu, bet arī lai izprastu tā darbību, iespējamos riskus, ētiskos un sociālos aspektus,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Kursā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras priekšsēdētāja, ESZF docente Laura Ardava-Āboliņa iepazīstina ar cilvēkcentrētas domāšanas aspektu, uzsvērdama cilvēka vajadzību un vērtību nozīmi, izvērtējot MI tehnoloģijas. Cilvēkcentrēta domāšana ir cilvēka vajadzību, pieredzes un emociju likšana uzmanības centrā, norāda Ardava-Āboliņa.
“Cilvēkcentrēta domāšana balstās uz trim vaļiem,” video lekcijā skaidro doc. Laura Ardava-Āboliņa. “Vispirms tā balstās uz empātiju – spēju ieklausīties un iejusties otra sajūtās un pārdzīvojumos, kas patiesībā arī mūs visvairāk atšķir no mākslīgā intelekta; risinājumu kopradīšanu, jo kopīgi radīts risinājums vienmēr ir vērtīgāks par uzspiestu; un prototipēšanu ar testēšanu, kas ļauj pārbaudīt idejas reālajā dzīvē un pārliecināties, kā tās darbojas.” Tātad centrā ir skolēns un tas, ko viņš domā un jūt.
Mākslīgā intelekta ētiku un to, kā MI atbildīgi iekļaut mācīšanas un mācīšanās procesā, skaidro izglītības eksperte Elīna Bērziņa. Inovāciju stratēģiju uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone savukārt izgaismo MI darbības principus un reālu pielietojumu, bet Rīgas Tehniskās universitātes lektore un mācību centra “Kopā augam” dibinātāja Evija Mirķe dalās pieredzē, kā MI var kļūt par noderīgu rīku pedagoģiskajā darbā. IT jomas pārstāve un MI rīku eksperte Agate Ambulte sniedz ieteikumus, kā skolotāji var izmantot MI savas profesionālās izaugsmes veicināšanai: pašizglītībai, darba izvērtēšanai un mērķtiecīgai attīstībai.
“Lai skolēniem nodrošinātu kvalitatīvu un nākotnei atbilstošu izglītību, būtiski jāstiprina pedagogu digitālās kompetence,” uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola. “Šis tiešsaistes kurss palīdz skolotājiem mērķtiecīgi pilnveidot savas prasmes un atbildīgi izmantot MI iespējas mācību procesā. Mēs atbalstām šādus risinājumus.”
Kurss ir brīvi pieejams tīmekļvietnē unesco.lv. Pedagogi to var apgūt patstāvīgi sev ērtā laikā, vietā un tempā. Katra no 5 īsām video lekcijām skaidro vienu konkrētu MI kompetenci, pieejami arī metodiskie materiāli, kas palīdz skolotājiem padziļināt izpratni un rast idejas, kā to izmantot savā ikdienas darbā. Saturs noderīgs jebkura mācību priekšmeta skolotājam un rosina domāt ne tikai par MI izmantošanas iespējām, bet arī par kritisku attieksmi, vērtībām un sabiedrības nākotni tehnoloģiju laikmetā. Tiešsaistes kurss pieejams arī Skolo.lv digitālajās skolotāju istabās.
Tiešsaistes kursa izstrādi atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra. Telpas video ierakstiem piedāvājis uzņēmums “Lielvārds”.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO.
UNESCO katedru programma nodibināta 1992.gadā, un tajā darbojas vairāk nekā 850 institūcijas 120 valstīs. Programma sekmē starptautisku sadarbību starp augstskolām un stiprina institucionālās spējas, zināšanu apmaiņu un sadarbību. UNESCO savā stratēģijā saskata UNESCO katedru tīklu kā nozīmīgu sadarbības partneri ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
 kompetences.){kind=link}