Latvijas Produktivitātes padomē vērtīgas atziņas par “Latvija 2050” attīstības vīziju

Pasākumu vadīja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU rektors profesors Gundars Bērziņš, bet diskusijā piedalījās LPP locekļi – Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš, Eiropas Universitātes institūta profesors, bijušais ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. 

LPP sēdē kā eksperti un pētnieciskā projekta autori bija pieaicināti Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) dekāns un Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs profesors Jānis Priede, institūta direktore profesore Inna Šteinbuka, kā arī pētnieces Olga Bogdanova un Irina Skribāne. 

I.Šteinbuka informēja LPP par pētījuma projekta otrā nodevuma struktūru un saturu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas nākotnes attīstības izaicinājumiem, sabiedrības gaidām un trim makroekonomiskiem scenārijiem – mērķa scenārijs, bāzes scenārijs un pesimistisks scenārijs. Pētnieku komanda pašlaik intensīvi strādā pie projekta pirmajā nodevumā definētajiem deviņiem tematiskajiem virzieniem, lai identificētu politikas dilemmas, citu valstu labo un slikto praksi, kā arī noformulētu rekomendācijas valdībai. 

LPP priekšsēdētājs un pētījumu projekta vadītājs G. Bērziņš atzīmēja, ka šī dokumenta ietvaros netiek izstrādāts stratēģijas īstenošanas pārvaldes mehānisms un finansēšanas modelis (nav paredzēts Valsts kancelejas darba uzdevumā), kā arī pētījumā reģionālās attīstības konteksts atspoguļots tikai daļēji, jo šādu pētījumu jau īsteno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar KPMG. Turpmāk būtu vērts izstrādāt stratēģijas īstenošanas vidēja termiņa plānu ar attiecīgu pārvaldes mehānismu un finansēšanas modeli.

Diskusijā ar padomes locekļiem eksperti bija vienoti, ka pētījumā ir nepieciešams izstrādāt veiktspējas rādītāju (KPI) trajektoriju līdz 2050.gadam, ieviest KPI monitoringa mehānismu, kas palīdzēs adaptēt KPI aktuālai situācijai, kā arī izstrādāt inovāciju radīšanas sistēmu, jo šobrīd Latvijā trūkst ne tikai inovācijas, bet arī sistēmiskas pieejas inovācijām. Tāpat ir nepieciešams attīstīt investīciju vidi, noteikt skaidrus mērķus investīciju piesaistei, kā arī izstrādāt pasākumus to stimulēšanai. 

LPP arī rosināja pētījuma autoriem nodokļu sistēmu vērtēt ne tikai no šaura uzņēmumu reinvestētās peļņas viedokļa, bet arī no inovāciju, pētniecības un attīstības aspektiem. Savukārt pētījuma enerģētikas sadaļā tika rekomendēts akcentēt ūdeņraža tehnoloģiju potenciālu. 

Diskusijā tika secināts, ka Latvijas izglītības sistēmai trūkst elastīguma, lai tā spētu pielāgoties mainīgām darba tirgus vajadzībām. Atsaucoties uz Vācijas piemēru, tiek pozitīvi novērtēts duālās izglītības modelis. 

Par “Latvija 2050”

Pēc Valsts Kancelejas pasūtījuma kopš šī gada LU ir uzsākusi darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam ietvara izstrādes, tās tapšanā iesaistot plašu ekspertu un sociālo partneru loku, kas dialoga apļos un konferencēs diskutē par valsts attīstības mērķiem un jaunu pieeju vienotas lēmumu pieņemšanas sistēmas izveidē.

Pētījuma ietvars ir deviņdaļīga matrica, kas piedāvās vienotu sistēmu valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanai, lai dažādu nozaru iniciatīvas nenonāktu savstarpējā pretrunā, kā arī atbilstu trīs lielajiem Latvijas attīstības mērķiem: Latvijas valsts nepārtrauktības nodrošināšana, latviešu valodas, identitātes un kultūras saglabāšana, Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšana.