LU konference
Konferenci “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”, kas notika 31. oktobrī, organizēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformu “CSR Latvia” un Ārvalstu investoru padomi Latvijā. Pirms gada izteiktā ideja rezultējās forumā, kura mērķis bija vienoties par kopīgu rīcību un ilgtspējas jautājumu iekļaušanu Latvijas stratēģiskajos attīstības dokumentos un saistītajos tiesību aktos, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomisko attīstību, sociālo labklājību un vides ilgtspēju.
Konferencē ar galveno ziņojumu “Kādā Latvijā vēlamies dzīvot? Latvija 2050” uzstājās ESZF dekāns prof. Jānis Priede, iepazīstinot Saeimas deputātus un konferences viesus ar globāliem izaicinājumiem, kas lielā mērā nosaka Latvijas ilgtspējīgas attīstības virzienus, kā arī ar LU pētnieciskā projekta “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” (“Latvija 2050”) izstrādes norisi, akcentējot galvenos uzsvarus Latvijas ilgtermiņa attīstībā un aicinot būt ambicioziem mērķu izvirzīšanā un neatlaidīgiem, tos īstenojot.
“Domājot par ekonomiku ilgtermiņā, jārunā par produktivitāti un kas būs jaunais impulss produktivitātes izrāvienam, kas savukārt nodrošinās nākamo ekonomisko izrāvienu,” uzsver LU ESZF dekāns prof. Jānis Priede. “Un - atslēgas vārds ir inovācijas. Inovācijas ir galvenais globālās ekonomikas attīstības virzītājspēks. Ļoti būtiska ir atpalicības mazināšana no pasaules inovāciju līderiem. Ja mēs vēlamies produktivitātes lēcienu, tad jādomā arī par darbaspēka un kapitāla kvalitāti.” Profesors norādīja, ka izaugsmes atslēgas vārdi ir “izglītība, inovācijas un tehnoloģijas”. Un ne velti Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši zinātnieki par inovāciju nozīmes ekonomikas izaugsmē pētījumiem. J. Priede arī akcentēja, ka izaicinājumu ilgtermiņa stratēģijas kontekstā ir daudz, jo Eiropas produktivitātes pieaugums ir palēninājies, un tā atpaliek no līderiem galvenajās progresīvajās tehnoloģijās.
Svarīgi ir norādīt uz sabiedrības novecošanās jautājumu. 2070. gadā Latvijā būs 1,2 miljoni iedzīvotāju. J. Priede sacīja, ka šajā ziņā “sasniegsim Igauniju, kamēr tā notur savu rādītāju…”. Viņš retoriski jautā – “vai ar šo iedzīvotāju skaitu spēsim piedāvāt to pašu pakalpojumu klāstu, kas patlaban ir Latvijā?!” Tātad ārkārtīgi svarīga būs produktivitāte. Dekāns aicināja būt ambicioziem un stratēģiski svarīgo tehnoloģiju jomā tiekties uz līderību. Labs piemērs te ir kvantu iniciatīva, ko patlaban īsteno LU, attīstot šo kompetenci.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa konferencē uzsvēra: “Domāt ilgtspējīgi nozīmē domāt stratēģiski. Savukārt rīkoties ilgtspējīgi – rīkoties atbildīgi. Tādēļ mūsu pienākums ir šo pasauli mūsu bērniem atstāt labāku, nekā mēs to esam saņēmuši.”
Savukārt vienā no konferences daļām, kas bija veltīta stratēģijas “Latvija 2050” ilgtspējas attīstības scenārijiem, LU ESZF Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka norādīja, ka, veicot ilgtermiņa stratēģijas “Latvija 20250” ietvara izstrādi un tā veidošanai īstenojot apjomīgu izpēti, tiks piedāvāti deviņi svarīgi virzieni, tai skaitā, drošība, cilvēka dzīves kvalitāte un valsts konkurētspēja. Stratēģija iemieso trīs Satversmē definētas vērtības un atbilstošas attīstības mērķus: Latvijas valsts nepārtrauktības nodrošināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana un Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšana.
“Stratēģijā ir īpaši izceltas cilvēkkapitāla dimensijas – gan demogrāfija, gan izglītota sabiedrība, gan vesela sabiedrība, gan migrācija,” ar būtiskāko stratēģijas virzienu iepazīstina ESZF prof. Inna Šteinbuka. “Arī klimata neitralitātes veicināšana un energoresursu cenu pazemināšana ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi ilgtspējai. Ne mazāk svarīga ir ekonomikas stabila izaugsme, kuru sekmē produktivitāte, konkurētspēja, inovācijas. Un visbeidzot ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez efektīvas publiskās pārvaldes. Stratēģijas ietvars būs apjomīgs dokuments, kurā tiek izskatītas politikas dilemmas, jo mēs nepiedāvāsim politiķiem, kā rīkoties, bet - piedāvāsim “ēdienu karti”, no kuras varēs izvēlēties vienu vai otru attīstības veicināšanas mehānismu, bet politiķiem būs skaidri jāapzinās sekas, pie kā novedīs katra konkrēta izvēle.”
Konferences otrajā daļā norisa diskusijas par nozaru ilgtspējas mērķiem un to sasaistīšanu ar valsts plānošanas dokumentiem, cilvēkkapitāla nozīmi valsts izaugsmē, sadarbību starp zinātni un uzņēmējiem, pielāgošanos klimata pārmaiņām, datu nozīmi lēmumu pieņemšanā, kā arī sadarbību ar privāto sektoru un finansējumu ilgtspējai.
Konferences noslēgumā tās dalībnieki Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Uģa Mitrevica vadībā pieņēma rezolūciju un vienojās par ceļa karti turpmākajiem darāmajiem darbiem ilgtspējas mērķa sasniegšanā.
28. novembrī notiks ilgtermiņa stratēģijai “Latvija 2050” veltīta konference.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) dekāns prof. Jānis Priede, kurš piedalās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam ietvara izstrādē, uzsvēra inovāciju neatsveramo nozīmi produktivitātes un konkurētspējas celšanā Eiropas Savienībā un Latvijā ilgtermiņā.){kind=link}