Pasākums uzskatāms par augsta līmeņa civilmilitāro platformu un pulcēja ekspertus no valsts pārvaldes, ārkārtas dienestiem, industrijas, akadēmiskās vides un militārās jomas, lai stiprinātu sadarbību un noturību pret drošības izaicinājumiem.
I.Birka un D.Kļaviņš piedalījās darba grupā “Civilā gatavība un noturīgas sistēmas”, prezentējot sava pētījuma “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā” rezultātus. Viņu prezentācija par individuālo draudu uztveri un gatavību Baltijas jūras reģionā skaidroja plaša mēroga aptauju rezultātus, kas veikti Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Vācijā. Pētījumā analizēta iedzīvotāju draudu uztvere un spēja nodrošināt 72 stundu pašpietiekamību krīzes situācijās – būtisks civilās noturības elements.
“Mūsu pētījums uzsver indivīda informētības un gatavības nozīmi nacionālās gatavības stratēģijās. Izpratne par individuālo gatavību palīdz politikas veidotājiem izstrādāt efektīvākus noturības pasākumus,” norāda LU ESZF vadošā pētniece Ieva Birka.
Konference, ko organizēja Vācijas–Nīderlandes korpuss, koncentrējās uz NATO septiņām pamatprasībām civilajai gatavībai, tostarp valdības darbības nepārtrauktību, noturīgām enerģijas, transporta, pārtikas, ūdens un komunikāciju sistēmām, kā arī spēju pārvaldīt masveida cietušo aprūpi un nekontrolētu iedzīvotāju pārvietošanos. Pasākumā notika scenāriju balstītas mācības un ekspertu paneļdiskusijas, lai uzlabotu civilmilitāro sadarbību.
LU dalība apliecina tās spēju veicināt pētījumus, kas stiprina sabiedrības noturību un atbalsta NATO stratēģiskos mērķus Baltijas jūras reģionā.
Pētniecības projekts “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” (granta Nr. LU-BA-PA-2024/1-0051) ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).


