ESZF izglīto publisko pārvaldi krīzes komunikācijā

Krīzes komunikācijas programmas koncepcijas un satura izstrādes darba grupu vadīja  ESZF lektore un Komunikācijas zinātnes bakalaura programmas direktora p.i. Inga Latkovska. Mācību projekts tiek īstenots sadarbībā ar Valsts Administrācijas skolu jau kopš 2025. gada rudens, un krīzes komunikāciju apgūst vairākas valsts pārvaldes speciālistu mācību grupas. 

Publikās pārvaldes komunikācijas jomā strādājošajiem šī ir laba iespēja izkopt savas prasmes pie Latvijas pieredzes bagātiem jomas speciālistiem. Bez I. Latkovskas mācībās kā lektori darbojas sociālo mediju pētniece, komunikācijas zinātnes doktore Līva Kalnača, Nacionālās informācijas aģentūras “LETA” datu pakalpojumu attīstības vadītājs un komunikācijas praktiķis Ivars Svilāns, krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre un ESZF pasniedzējs un Autotransporta direkcijas Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

“Nozīmīgu vietu programmā esam ierādījuši datu analīzes prasmju izkopšanai – kā meklēt, atrast un lietot datus, kā tos analizēt un izmantot krīzes situāciju prognozēšanā un, protams, savlaicīgas darbības veikšanā,” būtisku valsts pārvaldes krīzes komunikācijas mācību programmas satura ietvaru skaidro Inga Latkovska. “Tikpat svarīgi ir arī citi rīki krīzes situāciju prognozēšanā un procesa vadībā - krīzes komunikācijas rokasgrāmata, komunikācija ar medijiem un ietekmes pusēm.”

Lektore Latkovska norāda, ka būtiski ir arī situācijas nedramatizēt. “Mēdzam teikt, ka dzīvojam pastāvīgas krīzes apstākļos – tomēr vai tā tiešām ir? Laiks ir saspringts, komunikācija ir vajadzīga, bet ne vienmēr krīzes situācijai atbilstošā. Mācīsimies nedramatizēt situāciju, ” uzsver I. Latkovska. “Nodarbībās analizējam Latvijas krīzes gadījumus – tādus, kas visiem ir zināmi, piemēram, Kristīnes Misānes lieta, piena ražošanas uzņēmuma “Straupe” gadījums un citi. Diskusijas par gadījumiem, kuros valsts pārvalde ir bijusi iesaistīta kā viens no “spēlētājiem”, komunikācijas speciālistiem izvēršas aizraujošas un profesionāli vērtīgas.”

Valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas speciālisti padziļināti apgūst risku veidus, krīzes situāciju modelēšanu, mediju, tostarp sociālo, komunikāciju riska, problēmsituācijas un krīzes situācijā, detalizēta krīzes komunikācijas plāna izstrādi un īstenošanu, dezinformācijas un informācijas manipulācijas saistību ar riskiem un krīzes situāciju. Mācību efektivitātei programmā tiek izmantotas daudzveidīgas metodes – ne tikai lekcijas, bet arī dažādu praktisku uzdevumu risināšana, simulācijas un lomu spēles un gadījumu analīze. Mācību programmas dalībnieki praktiski sagatavo savai iestādei pielāgotu krīzes komunikācijas rīcības plānu.

“Pirmo grupu nodarbības rit pilnā sparā – ar vērtīgām diskusijās, pieredzes apmaiņu un labu gaisotni,” stāsta viens no kursa pasniedzējiem, “LETA” datu pakalpojumu attīstības vadītājs un komunikācijas praktiķis Ivars Svilāns. “Viena atziņa, kas man jau radusies: šādas mācības ir ne tikai par zināšanām, bet arī par kopienas veidošanu. Jo krīzes kļūst arvien daudzveidīgākas un “viltīgākas”, pārkāpjot institūciju un nozaru robežas. Tādēļ spēja ātri koordinēties, panākt netradicionālus risinājumus, redzēt lielāku bildi, pazīt vienam otru un uzticēties ir komunikācijas cilvēku darba svarīga daļa.”

“Spēja būt gataviem krīzēm kļūst par organizāciju izdzīvošanas un sekmju sastāvdaļu, tādēļ publiskā sektora komunikatoru prasmes ieraudzīt un vadīt krīzes ir tik kritiskas,” uzsver kursa pasniedzējs Ivars Svilāns.

Krīzes komunikācijas vadības mācību programma ietver klātienes nodarbības vairākos moduļos (kopā 100 akadēmiskās stundas) un vēl dalībnieku patstāvīgo/individuālo darbu iegūto zināšanu un prasmju nostiprināšanai praktiski darba vidē vismaz 40 akadēmisko stundu apjomā. Kursa mācībspēki cer, ka mācību rezultātā valsts pārvaldes darbinieki būs kompetentāki krīzes situāciju modelēšanā, atpazīšanā un vadībā.

Tiek plānots, ka Valsts administrācijas skolā ESZF sagatavoto Krīzes komunikācijas vadības programmu varēs apgūt vismaz 60 valsts pārvaldes iestāžu darbinieku, kuru pamatdarbs vai vismaz daļa no darba pienākumiem ir saistīti ar iestādes komunikāciju. Mācību programmu paredzēts īstenot laikposmā līdz 2026. gada aprīlim.