LU konference
Pētījumu “Diasporas investīcijas Latvijā” LU ESZF zinātnieki veica sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju tenūrprofesores Intas Mieriņas vadībā. Starp pētījuma īstenotājiem ir arī pētniece Līga Brasliņa, prof. Anda Batraga, eksperte Katrīna Kellerte, kā arī kultūras un sociālās antropoloģijas maģistrante Ieva Švarca. Pētījuma mērķis - sniegt empīrisku pamatu mūsdienīgai diasporas investīciju politikai.
Saskaņā ar pētījuma datiem, diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita 0,94 - 1 miljardu eiro remitencēs jeb naudas pārskaitījumos no ārzemēm, kas veido aptuveni 3% no Latvijas IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Diasporas finanšu plūsmas ir būtiskas, bet, kā secina pētnieki, ir nepilnīgi izmantotas. Pētījums norāda, ka šīs plūsmas pārsvarā kalpo kā patēriņa amortizators, nevis instruments produktīvai investīciju videi, jo trūkst mehānismu, kas palīdzētu naudas pārskaitījumus pārvērst ilgtermiņa kapitālā.
“Diasporas kapitāls Latvijā jau pastāv - tas ir liels, daudzdimensionāls un motivēts,” uzsver pētījuma zinātniskā vadītāja tenūrprof. Inta Mieriņa. “Mūsu galvenais izaicinājums nav pārliecināt diasporu, ka Latvija ir svarīga. Izaicinājums ir radīt definētu, profesionālu un uzticamu ceļu, kā šo kapitālu pārvērst sistemātiskā ieguldījumā valsts izaugsmē.”
Pētījums atklāj, ka diasporas ieguldījumi Latvijā nav tikai naudas pārvedumi. Tas ir arī cilvēkkapitāls (zināšanas, profesionālā pieredze), sociālais kapitāls (tīklojums, reputācija) un kultūras/simboliskais kapitāls. Latvijas izaicinājums nav diasporas kapitāla trūkums, uzsvērts pētījumā, - bet gan uzticēšanās infrastruktūras un pārvaldības strukturālā nepietiekamība, kas kavē šo potenciālu padarīt par noturīgām investīcijām valsts attīstībā.
Savukārt diasporas privātās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā ir cikliskas un trauslas - investoru skaits pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies, kas norāda uz augstu jutību pret riskiem un uzticēšanos investīciju videi, - secina pētnieki. Diaspora investē, bet meklē saprotamus ceļus un uzticamus instrumentus.
Pētījuma aptaujas rezultāti liecina, ka diaspora ir augsti izglītota, profesionāli spēcīga un ar augstu potenciālu iesaistei. Īpaši nozīmīgs ir ekonomiski aktīvais segments 35-54 gadu vecumā, kas veido “zelta logu” diasporas investīciju politikai. Pētījumā noskaidrots, ka diaspora bieži meklē “dubulto atdevi” - finanšu ienesīgumu kopā ar jēgpilnu ietekmi uz Latvijas attīstību (nozari, reģionu, sabiedrību vai kultūru).
Pētījumā piedāvā rīcības arhitektūru - fondi, partnerība, digitālā platforma. Zinātnieki ierosina izveidot konkrētu,integrētu risinājumu ietvaru, lai pārietu no fragmentētas diasporas iesaistes uz strukturētu investīciju ekosistēmu. Galvenais pētnieku ieteikums ir izveidot decentralizētu diasporas investīciju fondu tīklu, kas balstīts uzticībā, caurskatāmībā un reģionālā atbildībā, piesaistot diasporā atzītus profesionālus līderus kā reputācijas balstus.
Pētnieki iesaka izveidot arī institucionalizētu valsts - diasporas partnerības mehānismu, kas koordinētu atbildīgo institūciju un diasporas investīciju struktūru darbību, kā arī attīstīt vienotu digitālu vidi - platformu “Globālais latvietis investē”, kas kalpotu kā piekļuves punkts investīcijām, kompetenču piesaistei un arī uzticības vairošanai.
Zinātnieki ierosina atbildīgajām institūcijām kopā ar diasporas investīciju līderiem tuvākajā laikā izveidot pilotfondus konkrētos reģionos - ar definētu dizainu, mandātu un sasniedzamo rezultātu rādītājiem.
Pētījums “Diasporas investīcijas Latvijā” balstīts jauktā metodoloģijā, ietverot diasporas aptauju, ekspertu aptauju, intervijas un statistisko datu analīzi.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki un ierosina izveidot gan diasporas investīciju fondu tīklu, gan valsts digitālu platformu, kas kalpotu kā piekļuves punkts investīcijām, kompetenču piesaistei un uzticības stiprināšanai. Pētījums īstenots sadarbībā ar Ārlietu ministriju.){kind=link}