LU konference
LU Socioloģijas un sociālā darba, politikas zinātnes un plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Staņislavs Šeiko aizstāvēja promocijas darbu “Kontroversiāls morālais statuss: brīvprātīgo aktīvistu un veterināro praktiķu pretrunīgie uzskati par klaiņojošajiem dzīvniekiem Latvijā” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai.
Pētījuma autors padziļināti analizē pretrunīgās attieksmes pret lolojumdzīvnieku un klaiņojošo dzīvnieku morālo statusu, likumīgajām tiesībām un labturību starp veterinārajiem praktiķiem (veterinārārstiem un inspektoriem) un brīvprātīgajiem glābējiem. Pētījumā izcelta šo nostāju ietekme uz attieksmi pret klaiņojošajiem dzīvniekiem, kā arī to nozīme lēmumu pieņemšanā, dzīvnieku tiesību aktīvismā un profesionālajā iesaistē.
Pētījuma rezultāti atklāj ideoloģisku un praktisku spriedzi starp šīm sabiedrības grupām grupām, kas rodas no atšķirīgas izpratnes par sociālo taisnīgumu, varas dinamiku un profesionālajām lomām. Autors analizē arī sociālo kustību nozīmi dzīvnieku labturības veicināšanā. Rezultāti liecina, ka nesaskaņas atspoguļo dziļākus sabiedrības uzskatus par dzīvnieku morālo statusu.
“Pētījuma gaitā secinu, ka pastāv cieša saikne starp brīvprātīgo glābēju izpratni un sociālā taisnīguma jautājumiem,” uzsver promocijas darba autors Staņislavs Šeiko. “Darbā sniedzu virkni praktisku ieteikumu dzīvnieku labturības politikas pilnveidošanai un ieinteresēto pušu sadarbības veicināšanai Latvijā.”
Pētījuma nozīme ir gan teorētiska, gan praktiska. Tas bagātina izpratni par dzīvnieku tiesību sociālajiem aspektiem un var palīdzēt politikas veidotājiem, likumdevējiem un praktiķiem risināt pretrunas.
Starp konkrētajiem ieteikumiem ir priekšlikums likumdevējam atzīt kopienas iniciatīvu nozīmi un iekļaut brīvprātīgo viedokli izstrādātajos normatīvajos aktos. Tas nodrošinātu, ka juridiskais regulējums ne tikai risina mājdzīvnieku aizsardzības jautājumus, bet arī sekmē sociālo kustību attīstību un stiprina to spēju ietekmēt politiskus procesus.
Autors uzskata, ka pētījumā dokumentētajām negatīvajām uztverēm būtu jāmotivē politikas veidotāji veicināt empātiju un sadarbību starp veterinārajiem praktiķiem un brīvprātīgajiem. Ieteiktie rīcības pasākumi uzlabotu koordināciju un simboliski atzītu brīvprātīgo glābēju emocionālo un pilsonisko ieguldījumu, tādējādi stiprinot dzīvnieku labturības pārvaldības leģitimitāti.
Viens no pavisam praktiskiem priekšlikumiem ir īstenot veterināro inspektoru mācību programmas, kurās tiktu uzsvērta empātija, komunikācija un izpratne par grūtībām, ar kurām saskaras brīvprātīgie, veicot klaiņojošo dzīvnieku glābšanu. Tomēr ir svarīgi apzināties iespējamās nesaskaņas starp dažādām ieinteresētajām pusēm.
“Rosinot jebkādas politikas izmaiņas, jāņem vērā gan ētiskā, gan praktiskā izmaiņu puse, kā arī jābūt gataviem jebkādiem institucionāliem kompromisiem,” rezumē Šeiko.
Promocijas darbs izstrādāts LU ESZF doc. Jurija Ņikišina zinātniskajā vadībā. Darba recenzenti: ESZF vadošā pētniece Baiba Bela, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Dina Bite un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Līga Paula.
Ar promocijas darbu iespējams iepazīties LU bibliotēkā: Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
 Ekonomikas un zinātņu fakultātē (ESZF) Staņislavs Šeiko aizstāvēja promocijas darbu, kurā analizē veterināro praktiķu un brīvprātīgo klaiņojošo dzīvnieku glābēju pretrunīgās nostājas pret dzīvnieku morālo statusu, tiesībām un labturību Latvijā, izceļot ideoloģisko spriedzi un sniedzot ieteikumus sadarbības un politikas pilnveidošanai.){kind=link}