LU konference
24. februārī LU Zinātņu mājā norisinājās diskusija “Baltijas jūras reģiona noturības pētniecība 2025–2028”, kurā pētnieki, noslēdzot darbu pie pētījuma “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”, kopā ar diplomātiem un drošības jomas profesionāļiem apsprieda pētījumā iegūtos datus un izdarītos secinājumus par sabiedrības noturības stiprināšanu reģionā.
LU rektors prof. Gundars Bērziņš un Apvienotās Karalistes vēstniece Latvijā Ketija Līča (Kathy Leach) diskusijā uzsvēra, ka sabiedrības gatavība rīcībai krīzēs ir nozīmīga nacionālās drošības sastāvdaļa. Četrus gadus pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā sabiedrības noturības temats ieguvis īpašu aktualitāti visā reģionā.
“Riska izpratnes stiprināšana, sabiedrības ievainojamības analīze un uz pierādījumiem balstītu politikas rekomendāciju izstrāde ir viena no Latvijas Universitātes stratēģiskajām pētniecības prioritātēm,” norāda LU rektors Gundars Bērziņš. “Universitāte turpina nostiprināt savu lomu Baltijas jūras reģiona drošības un noturības pētniecībā.”
Veiktā pētījuma vadītāja LU ESZF vadošā pētniece Ieva Birka kopā ar kolēģi vadošo pētnieku Didzi Kļaviņu prezentēja secinājumus, kas atklāj sabiedrības uztveri par draudiem dažādās Baltijas jūras reģiona pilsētās (Helsinkos, Tallinā, Rīgā, Viļņā un vairākās Vācijas pilsētās), iedzīvotāju informētību un praktisko gatavību krīzes situācijām, kā arī būtiskas dzimumu un etniskās atšķirības draudu uztverē un rīcībspējā. Pētījumā izgaismojas plaisa starp politikas veidotāju gaidām un faktisko sabiedrības sagatavotību. Lai arī cilvēki pētītajās pilsētās jūtas droši un apzinās riskus, piemēram, tikai 16% rīdzinieku jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām.
Nepieciešams steidzami uzlabot sabiedrības informēšanu, pilnveidot infrastruktūru un nodrošināt, ka katra mājsaimniecība zina, kā praktiski rīkoties ārkārtas situācijās. Projektā pēc 3000 Baltijas galvaspilsētu iedzīvotāju aptauju datiem un 12 ekspertu intervijām pētnieki ir izstrādājuši konkrētas vadlīnijas politikas veidotājiem iedzīvotāju krīzes gatavības uzlabošanai.
Noslēdzoties projektam, ir arī pilnībā publiskota pētījuma datu bāze, nodrošinot citiem pētniekiem un politikas plānotājiem brīvu piekļuvi datiem.
Pētījumā paveiktais būs labs pamats turpmākajai pētniecībai šajā nozīmīgajā jautājumā, jo LU Attīstības programma ar lielu ietekmi ir piešķīrusi grantu jauna projekta īstenošanai. 2026. – 2028. gadā ESZF pētnieku komanda īstenos projektu “Baltijas indivīdu krīzes gatavības barometrs”.
Jaunais grants ļaus ievērojami paplašināt līdzšinējo pētījumu, analizējot indivīdu gatavību ārkārtas situācijām jau astoņās Baltijas jūras reģiona pilsētās: Helsinkos, Tallinā, Rīgā, Viļņā, Varšavā, Vācijas pilsētās, Kopenhāgenā un Stokholmā.
Projekta īstenotāji uzsver - civilā gatavība un sabiedrības noturība ir kopīga reģionāla drošības problēma, nevis tikai atsevišķu valstu atbildība.
Diskusijas dalībnieki akcentēja starpdisciplināras sadarbības nozīmi un regulāras datu analīzes lomu drošākas un noturīgākas sabiedrības veidošanā Baltijas jūras reģionā.
Pētniecības projekts “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” (granta līguma Nr.: LU-BA-PA-2024/1-0051). ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieku īstenotajam Baltijas reģiona iedzīvotāju gatavības krīzēm pētījumam, kas atklāj tikai mazāk par piektdaļas cilvēku praktisko gatavību ārkārtas situācijām, sabiedrības noturības stiprināšana izvirzās par neatliekami risināmu nacionālās drošības jautājumu.){kind=link}