Foto: Jānis Brencis, LZA.

Piektdien, 27. februārī, norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konkursa “Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2025” apbalvošanas ceremonija, kurā apkopots un godināts gada laikā paveiktais visās zinātnes nozarēs Latvijā. LZA atzinību saņēma arī Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki, kuri izstrādājuši pētījumu - apjomīgu monogrāfiju par Latvijas Radio vēsturi.

Kopā šogad tika vērtēti 55 pieteikumi no kuriem 26 bija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, savukārt divpadsmit darbi kļuva par konkursa laureātiem un vēl desmit saņēma LZA prezidenta Ivara Kalviņa atzinības rakstus.

“Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktā Latvijas 2025. gada labāko zinātnisko sasniegumu izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijas zinātne arvien sekmīgāk iekļaujas Eiropas Savienības un visas pasaules zinātnes ekosistēmā, demonstrējot augsta līmeņa pētījumus kā teorētiskajā jeb fundamentālajā zinātnē, tā arī meklējot iespējas izstrādāt gan jaunas tehnoloģijas un materiālus, gan arī veicot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā,” norādīja LZA prezidents Ivars Kalviņš.

LU zinātnieki šogad ir izstrādājuši ceturto daļu no par labākajiem atzīto pētījumu skaita. Savukārt no desmit darbiem, kuriem tika pasniegtas LZA prezidenta atzinības, piecus veidoja LU zinātnieki, tostarp arī Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pārstāvji Vita Zelče, Laura Ardava-Āboliņa, Klinta Ločmele, Raivis Vilūns, Roberts Vīksne, Marita Zitmane, Andris Morkāns un Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Zellis, kuri radījuši apjomīgu monogrāfiju “Latvijas Radio – 100. 100+ stāsti”.

Kopumā grāmatā tika iekļauti 106 stāsti un vairāk nekā 600 attēlu. Tie tika sakārtoti hronoloģiskā secībā pēc desmitgažu principa, sākot no Latvijas Radio dibināšanas dienas – 1925. gada 1. novembra. Grāmatā ir iekļauti arī kvadrātkodi, kas ļauj lasītājiem ne vien lasīt un apskatīt attēlus, bet arī klausīties audio un noskatīties stāstus video formātā.

Prof. Vita Zelče norāda, ka parasti “mediju vēstures izklāstos galvenā vērība ir veltīta to darbības sākumam, bet medija darbība ilglaicīgā perspektīvā tiek aplūkota visai reti. Vēstures literatūrā lielākoties tiek iezīmēti pārmaiņas noteicošie faktori, nevis detalizēti analizēti to rezultāti un sociālā ietekme.” Tātad šo grāmatu var uzlūkot par patīkamu izņēmumu, kas izseko visai medija darbības vēsturei.

Dalīties

Simts gadi ēterā: ESZF pētnieku grāmata atklāj Latvijas Radio noslēpumus
25.11.2025.

Simts gadi ēterā: ESZF pētnieku grāmata atklāj Latvijas Radio noslēpumus