Lekcija Latvijas Universitātē. Foto: Toms Grīnbergs, LU.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē (ESZF) 12. martā vieslekcijā Teksasas Universitātes asociētā profesore Ritu Gairola Khānduri analizēs, kā ar Gandiju saistītie priekšmeti noder patēriņa, vērtību un varas attiecību pētniecībai koloniālajā un postkoloniālajā Dienvidāzijā.

Teksasas Universitātes Ārlingtonā (ASV) asoc. prof. Ritu Gairolas Khānduri vieslekcija “Kultūras patēriņš: Gandija materiālā pasaule” (“Consuming Culture: Gandhi’s Material World”) notiks 12. martā plkst. 20.00 LU ESZF - Lauvas ielā 4, 204. auditorijā (lekcijas paredzētais ilgums 30–40 minūtes). Aicināti visi interesenti!

Lekcijā profesore Khānduri analizēs, kā šķietami ikdienišķi priekšmeti – sandales, pulksteņi, autogrāfi, pelni, zīmolu suvenīri un citi ar Mahātmas Gandija tēlu saistīti objekti kļūst par saskarsmes zonu, kurā krustojas harizma, tirgus loģika un jutekliskā pieredze. Lekcijā profesore atklās, kā, sākot no memoriāliem un muzejiem līdz cigarešu etvijiem, greznām pildspalvām un pat līdz lidostu beznodokļu veikalu plauktiem, šie objekti palīdz izprast plašākus sociālos un kultūras procesus.

Sekojot šo priekšmetu “vēsturei”, profesore skaidros, kā dažādas sabiedrības grupas – gan elite, gan marginalizētie – iegūst atšķirīgu piekļuvi Gandija tēlam: dažkārt caur īpašumtiesībām un kolekcionēšanu, citkārt caur īslaicīgu vizuālu vai rituālu sastapšanos. Lekcijā tiks iepazīstināts arī ar jēdzienu “kultūras izlīdzināšana” (cultural smoothing), kas palīdz skaidrot, kā satjagrahas* ideāli, svētuma tēls un komercializācija var līdzās pastāvēt kultūras industrijā, kura piedāvā Gandija tēlu pāri sociālajām un nacionālajām robežām.

Lekcija īpaši noderīga maģistra programmu un doktorantūras studentiem, kā arī ikvienam, kam interesē patēriņa kultūra. Tajā varēs uzzināt, kā zīmoli, muzeji, izsoles un ikdienā notiekošais veido politisko personību mitoloģizāciju un ko vēlme tikt pie šādiem priekšmetiem atklāj par cilvēkiem un to, kā viņi interpretē nevienlīdzību, ambīcijas un morālās autoritātes jautājumus.

Ritu Gairola Khānduri ir kultūras antropoloģe, vēsturniece un kuratore. Viņas ilgstošie vēsturiski antropoloģiskie pētījumi par Indijas vizuālo kultūru pievēršas politikas un publiskā diskursa krustpunktiem tēlu kultūrā, īpaši koncentrējoties uz divām tēmām – politiskajām karikatūrām un Mahātmu Gandiju. Pētījums par Gandiju ir tapis ar Fulbraita stipendijas atbalstu. Viņa ir grāmatas “Karikatūru kultūra Indijā: karikatūras un mūsdienu vēsture” (“Caricaturing Culture in India: Cartoons and History in the Modern World (izdevusi Kembridžas Universitāte) autore un Teksasas Universitātes (Ārlingtonā) Antropoloģijas katedras asociētā profesore. Papildus akadēmiskajam darbam Dr. Khānduri aktīvi sniedz atbalstu studentiem, veicina humanitāro zinātņu attīstību un augstākās izglītības internacionalizāciju, kā arī brīvprātīgi pilda Nacionālās antropoloģijas goda biedrības izpilddirektores pienākumus.

* Satjagraha ir nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs.

Dalīties