2026. gada 26.–27. martā Serbijas galvaspilsētā Belgradā norisinājās starptautiskā zinātniskā konference (Elections – Democracy – Crisis (EDC 2026)). Tajā vadošie Eiropas politikas zinātnieki un sociologi diskutēja par mūsdienu polikrīzes ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, īpašu uzmanību veltot vēlētāju uzvedībai un režīmu stabilitātei Centrālajā un Austrumeiropā. Latvijas akadēmisko vidi konferencē pārstāvēja LU ESZF docents un vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins. Viņš uzstājās ar ziņojumu “Režīmu pretrunīgums un demokrātiskā leģitimitāte Eiropā” (Regime ambivalence and democratic legitimacy in Europe), ko apsprieda konferences sekcijā par autoritārisma sekām un valsts sagrābšanu.
“Valstīs ar augstu politisko institūciju kvalitātes līmeni pretrunīgi noskaņoti pilsoņi ir ievērojami kritiskāki un neuzticīgāki demokrātiskajām institūcijām un vēlēšanu godīgumam nekā pārliecināti demokrāti,” pēc Eiropas vērtību pētījuma datu dziļākas analīzes uzsver docents un vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins. ”Savukārt valstīs ar vājākām institūcijām šī atšķirība ir mazāk izteikta, kas liecina, ka pretrunīgums var kalpot par savdabīgu “leģitimitātes buferi” nedemokrātiskiem režīmiem. Tāpēc - laba pārvaldība pati par sevi automātiski neitralizē autoritāras tendences sabiedrībā, un tādēļ - ir nepieciešama mērķtiecīga pilsoniskā izglītības un demokrātisko vērtību stiprināšana.”
Uzstājoties konferencē, J. Ņikišins pievērsās tendencei, kad pilsoņi vienlaikus pauž vienlīdz augstu atbalstu demokrātijas principiem un arī autoritārām alternatīvām, piemēram, “spēcīgam līderim”, kuram nav jāņem vērā parlaments un vēlēšanās. Izmantojot Eiropas vērtību pētījuma (European Values Study) 5. viļņa datus un analizējot tos ar daudzlīmeņu lineārās regresijas metodi, pētnieks atklājis, ka šāda attieksmju divējādība ietekmē demokrātijas leģitimitātes dimensijas – politisko uzticēšanos, ticību godīgām vēlēšanām un pārvaldes demokrātiskuma uztveri.
Konferences laikā dalībnieki darbojās paralēlās sekcijās, aptverdami plašu tēmu loku – no digitālā populisma un TikTok ietekmes vēlēšanās līdz studentu protestu kustībām un drošības iestāžu demokrātiskai kontrolei. EDC 2026 materiāli tiks apkopoti recenzētā zinātnisko rakstu izdevumā, tā nodrošinot pētījumu rezultātu pieejamību plašākai akadēmiskajai kopienai un politikas veidotājiem.
Konference notika trešo reizi, un to organizēja Varšavas Universitātes Politikas zinātņu un starptautisko studiju fakultāte un Belgradas Universitātes Filozofijas un sociālās teorijas institūts. Forums pulcēja pētniekus no Kanādas, Latvijas, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Somijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un citām valstīm, lai starpdisciplinārā perspektīvā vērtētu demokrātijas atkāpšanās (backsliding) riskus un hibrīdrežīmu darbību mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos.
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) docents Jurijs Ņikišins polikrīžu ietekmei uz demokrātiju veltītā starptautiskā zinātniskā konferencē Serbijā skaidro sakarību starp valsts institūciju stiprumu un autoritārisma izredzēm, norādot, ka laba pārvaldība neitralizē nedemokrātiskās tendences sabiedrībā.){kind=link}