Līga Leitāne, Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores

Novembra sākumā Saeimā tika apspriests un atbalstīts No sirds Latvijai frakcijas deputātu iesniegtais priekšlikums likumprojektam Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kurā tika ierosināts novērst augstās valsts pensiju fonda administrēšanas izmaksas. Būtībā nodokļu maksātāju nauda tiek iztērēta administrēšanai, nevis pensiju uzkrājumu veikšanai. Frakcija arī rosināja lemt par iespēju mantot otrā līmeņa pensiju uzkrājumus. Deputāts Gunārs Kūtris atzina, ka, pateicoties Saeimas deputātiem, šobrīd šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, un pauda cerības, ka kopīgiem spēkiem ideja tiks atbalstīta arī galīgajā lasījumā. Tas nākotnē ļautu mantot neiztērēto pensijas uzkrājumu, lai nauda paliktu ģimenei. Tajā pašā laikā labklājības ministrs apgalvo, ka pensiju kapitāla mantošana iznīcinās sociālo budžetu. Šādi apgalvojumi skan visnotaļ dīvaini un liek domāt, ka pensiju speciālā budžeta stabilitātes pamatā ir cerības, ka noteikts nodokļu maksātāju skaits nenodzīvos līdz pensionēšanai un «ziedos» savu pensiju kapitālu sociālajam budžetam.

Mantošanas iespējas, neapšaubāmi, daudziem sistēmas dalībniekiem radīs papildu motivāciju piedalīties pensiju kapitāla uzkrāšanā. Tāpēc mantošana varētu kļūt par vienu no ēnu ekonomikas mazināšanas metodēm. Pēc VID jaunākā pētījuma pagājušajā gadā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 milj. eiro, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem - aptuveni 17 milj. eiro. Tas ir milzīgs potenciāls sociālā budžeta ienākumu palielināšanai un mantošanas tiesību nodrošināšanai. Tāpēc nedrīkst steigties saukt mantošanas solījumus par populistiskiem. Ir jāaprēķina 2. līmeņa pienesums Valsts pensiju speciālajam budžetam un jāsaprot, vai ir iespējams atrast alternatīvu, kura aizstās mirušā nodokļu maksātāja «pēdējo iemaksu». Pozitīvu ietekmi dos arī iemaksu likmju un komisiju pārskatīšana. Kā apgalvo Indexo, pērn komisijas veidā privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem par pensiju kapitāla pārvaldīšanu tika samaksāti 40 miljoni eiro. Ir saprotams, ka nopietna daļa no šiem maksājumiem neveido līdzekļu pārvaldītāju peļņu, bet tomēr nozares speciālisti uzskata šādas komisijas par nepamatoti lielām. Kārtējo reizi novērojam situāciju, ka nodokļu maksātājam ir pienākums nodrošināt iztiku finanšu institūcijām, bet to sniegums ir ļoti apšaubāms, jo pārvaldītāju darbības rezultātus ne vienmēr var saukt par kapitāla pieaugumu. Tāpēc ir vērts apsvērt jebkuru iniciatīvu, kas nodokļu maksātajiem dotu papildu iemeslus ticēt sistēmai. Jāizbeidz sarunas un beidzot jāveic analīze par pensiju kapitāla mantošanas tiesībām un tad jāsaprot, vai mēs varam to atļauties.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 09.11.2017. 

Dalīties