LU konference
Turpinoties līdzšinējām emigrācijas tendencēm, nākotnē ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā un darbaspēka trūkums, jo no Latvijas intensīvi aizceļo jaunieši un citi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Tas negatīvi ietekmēs kā darba tirgu, tā arī budžeta ieņēmumus un var novest pie budžeta deficīta palielinājuma. Valdībai būs nepieciešams aizņemties līdzekļus, lai izpildītu savas finansiālās saistības, vai arī jāmaina imigrācijas politika, atļaujot intensīvu darbaspēka importu no trešajām valstīm. Līdz ar tehnoloģiju attīstību ir sagaidāms arī nodarbināto skaita samazinājums un darbaspēka produktivitātes kāpums, kas pozitīvi ietekmēs potenciālo IKP. Pakāpeniski izlīdzinoties izmaksām vienotajā ekonomiskajā telpā, Latvijā ir paredzams darba samaksas pieaugums, kas savukārt noteiks salīdzinoši augstāku nekā ES vidēji inflācijas līmeni un pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus.
Tādējādi Latvijas galvenie izaicinājumi nākotnē būs saistīti ar iedzīvotāju skaita stabilizēšanu, iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu un veselīgo dzīves gadu palielināšanu, kā arī iedzīvotāju novecošanos un ar to saistīto demogrāfiskās slodzes un izmaksu pieaugumu. Viens no svarīgiem uzdevumiem būs arī pozitīvas migrācijas plūsmas veicināšana - re-emigrācija, sabiedrībai pieņemamas un ekonomisko izaugsmi veicinošas imigrācijas politikas izstrāde. Tāpat Latvijai būs nopietni jādomā par ekonomiskās aktivitātes (līdzdalības) līmeņa palielināšanu, veicot izmaiņas nodokļu un darba likumdošanā, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu īpaši cilvēkiem pirmspensijas vecumā, darbaspēka produktivitātes u.c. resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 23.10.2017.
, gan Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, piemēram, pārstrukturizācija uz augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu, kas ļautu ģenerēt augstākus ienākumus. Tāpat darbaspēka, enerģētisko un finanšu resursu pieejamība, īpaši pēc ES struktūrfondu finansējuma beigām 2020.gadā, un to cenas. Liela nozīme būs demogrāfiskajiem faktoriem, tādiem kā sabiedrības novecošanās, zemais dzimstības līmenis, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfiskās slodzes pieaugums, kā arī migrācijas tendencēm. Tās noteiks gan situāciju darba tirgū, gan valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, gan IKP pieauguma tempus - izaugsmes potenciālu. ){kind=link}